Metodika (vadlīnijas) | Digitālā mācību grāmata

Izglītības tehnoloģiju izmantošana pieprasa specifiskas zināšanas par to, kā konkrēto tehnoloģiju un rīku izmantot, lai sasniegtu izvirzītos mācību mērķus. Turklāt izmantošanai ir jābūt jēgpilnai.

Ap 2000. gadu visa informācija pamatā tika iegūta no mācību grāmatām. Pakāpeniski palielinoties globālā tīmekļa pieejamībai (Latvijā skolēniem un studentiem pašu skolu vai pašvaldību bibliotēkās), radās iespēja informāciju meklēt dažādas tīmekļa vietnēs, ko radījuši amatieri, praktiķi, dažādu profesiju jomas pārstāvji visā pasaulē. Savukārt ap 2010. gadu tirgū jau bija (2007. gads: kompānijas “Apple” pirmās paaudzes iPhone) un sāka ienākt viedtālruņi un planšetdatori ar skārienekrānu.

Elastīgā lietojamība un dažādu lietotņu esamība ļāva aizrauties ar jaunām spēlēm un citas funkcionalitātes lietotnēm, tai skaitā, ar mērķi izglītot. Šodienas apstākļos vienkārši piemēri ir lietotnes, kuras izmantot: valodas apguvei (piemēram: "Duolingo: Language Lessons"); ģeogrāfijas apguvei, atpazīstot un norādot valsts atrašanās vietu; vēstures apguvei, pie dažādiem attēliem izvēloties pareizo notikumu utt. Piemērus var nosaukt ļoti daudz.

No mazotnes tas viss ir bijis pieejams (arī Latvijā) Z paaudzei, kas dzimuši starp 2000. un 2010. gadu, un Alfa paaudzei, kas dzimuši pēc 2010. gada. Viņi ir izauguši ar augsti attīstītām datortehnoloģijām. Taču viņu vecāki nē, lai gan personālie datori strauji attīstījās jau 1980. gados (ASV, Lielbritināja). Latvijā bija citi laiki un apstākļi.

Primārais informācijas avots bija mācību grāmata un pats skolotājs. Šādā kontekstā veidojas paaudžu savstarpējā neizpratne un saspīlējumi, kur vecāka gada gājuma cilvēki varētu un mēdz domāt (vispārēja aina sabiedrībā), ka jaunieši tehnoloģijas izmantot tikai izklaidei. Lai gan tehnoloģija ir spēcīgs un būtisks instruments satura radīšanā un nodošanā (pārnese).

Līdz ar to viedtālrunis nav jāuzskata tikai par ierīci, kas skolēnam, studentam atņem laiku. Viedtālrunis nav jāuzskata par ierīci, ko nekādā gadījumā nevarētu izmantot augstskolā lekcijas laikā. Nav tikai jādomā, ka tas novērš uzmanību, un apmācamie vēro sociālajos tīklos notiekošo (lai gan tā ir iespējamība un patiesība pēc fakta).

Viedtālruņa esamību var pārvērst par tehnoloģiju izglītībā ar kā palīdzību izmantot izglītības tehnoloģiju rīkus satura apguvei, zināšanu pārbaudei testa veidā, pašpārbaudes uzdevumu veikšanā, atgriezeniskās saites iegūšanai. Tādējādi viedtālrunis ir līdzeklis aktīvam mācību procesam, kur apmācāmajam (studentam) tiek dota iespēja tieši vai netieši vadīt mācību procesu, tādējādi efektīvi, ar dažādību, sasniegt izvirzītos mācību mērķus studiju kursa satura apguvei.

Ir jāveido un jāattīsta atvērts prāts un jāatbrīvojas no sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem, kas var mājot mūsos pašos to īsti nemanot. Tādējādi kritiskā domāšana ir ļoti svarīga procesu izvērtēšanā, arī attiecībā uz EdTech jēgpilnu un efektīvu izmantošanu mācību procesā. Nevajag baidīties. Jāsaprot iespējas un pievienotā vērtība ilgtermiņā.

Mācību grāmatām viennozīmīgi ir liela un neatņemama loma, un tā saglabāsies ilgi turpmāko gadu laikā. Taču jāņem vērā, ka plašas iespējas un izglītojošs spēks piemīt arī digitāliem mācību līdzekļiem un resursiem, arī grāmatām digitālā formā.

DML spēj dod iespējas, ko fiziska grāmata mācību stundas, lekcijas vai praktiskās nodarbības laikā tomēr nespēj un arī nespēs sniegt. Viena no lielajām DML priekšrocībām ir dažādas pakāpes interaktivitāte, atgriezeniskās saites iegūšana reālā laikā, kā arī datu ievākšana analītikas un statistikas izvērtēšanai, lai apkopotus datus varētu izmantot DML uzlabošanai un zināšanu efektīvākai pārnesei, kā arī pasniegšanas metožu veiksmīgākai pielāgošanai.

Šis izklāsts ietver ļoti daudz zemteksta jautājumu, par ko ikdienā īsti nedomājam. Bet par to ir jādomā, lai veicinātu pēc iespējas augstvērtīgāku izglītības vidi gan sev pašiem, gan studējošajiem. Turklāt tādā veidā, lai tā ir interesanta un ļoti saistoša. Tāda vide, kas motivē, iedvesmo paveikt lieliskus darbus.

Izglītības tehnoloģiju kontekstā, svarīgi apzināties pašu DML kvalitāti, kas veido kvalitatīvu e-nodarbību, kur savukārt nodarbība ievietota un pieejama kvalitatīvā e-mācību vidē, piemēram, Moodle.