Metodika (vadlīnijas) | Digitālā mācību grāmata

1. Tālmācība un attīstības tendences

Turpināt uz sadaļu
"1.1. Tālmācības izglītības ieguves forma".
Satura rādītājs labajā pusē.

1.1. Tālmācības izglītības ieguves forma

1.1. att. Ilustratīvs attēls [avots: Adobe attēlu banka].

Latvijas Izglītības likuma 1. panta 26. punktā teikts, ka tālmācība ir “izglītības ieguves forma, kādā izglītojamais izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas saturu apgūst patstāvīgi individuālā veidā, izmantojot izglītības iestādes piedāvātus īpaši strukturētus mācību materiālus, dažādus tehniskos un elektroniskos saziņas līdzekļus. Izglītojamā sasniegumi tiek novērtēti atbilstoši attiecīgās izglītības programmas prasībām”.

Izglītības likuma 1. pantā iekļauts arī jēdziens par attālinātajām mācībām nosakot, ka tās ir “klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu”.

Tālmācības attīstības veicināšanai Latvijā, jau 1996. gadā, kā sabiedriska organizācija, tika izveidots Latvijas Tālmācības centrs (LTC). VeA ir LTC biedrs, kopā ar citām augstākās un vidējās izglītības iestādēm: Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņu universitāte (RSU), Vidzemes Augstskolas (ViA), Rēzeknes Tehnoloģiju augstskola (RTA), Rīgas 1. tālmācības vidusskola (R1TV) u.c. Savukārt par modernās tālmācības aizsācēju var uzskatīt 1969. gadā Lielbritānijā izveidoto “Open University”, kas šobrīd ir celmlauzis tālmācībā ar vairāk kā 50 gadu pieredzi.

Līdz ar to tālmācībā izmantojamās metodes, tendences un attīstība aprakstīta jau 20. gadsimta publikācijās, raksturojot gan audio un video kasešu, radio un televīzījas pārraižu izmantošanu, mācību materiālu nosūtīšanu ar pasta starpniecību, gan arī lielo un jauno iespēju laikmetu, ko pavēra datortehnoloģijas un interneta pieejamība publiskajās ēkās un privātajās mājsaimniecības, kā rezultātā cilvēki soli pa solim kļuva tehnoloģiski savienoti kā nekad iepriekš. Tā rezultāts ir visaptveroša globalizācija.

1.2. att. Ilustratīvs attēls [avots: Adobe attēlu banka].

Interneta pieejamība deva nebijušas iespējas tālmācībai, kas šobrīd ir atbildes reakcija uz to, kā pasaules globālās sabiedrības struktūrā, līdzās tradiconālajai pasniegšanas telpai, nodrošināt un veicināt jaunu izglītības ieguves formu piedāvājumu, iekļaujošu izglītību, reizē nojaucot ģeogrāfiskās barjeras, samazinot mācīšanās izmaksas, un sniedzot iespēju mācīties gandrīz jebkurā vietā, laikā un cilvēkam piemērotā tempā.

Atsauces:
1. LTC dibināts PHARE programmas “Starpvalstu sadarbība tālmācībā” (Multi-Country Cooperation in Distance Education 1995-1999) ietvaros: http://ltc.org.lv/par-mums

1.2. Tālmācības raksturojums un nozīme mūsdienu izglītībā

Tālmācību raksturo (1.1. att.) trīs galvenie elementi: pašvadīta mācīšanās, īpaši strukturēti mācību materiāli, kā arī dažādi tehniskie un elektroniskie saziņas līdzekļi. Tālmācības un klātienes izglītības ieguves formām ir vairāki saskares punkti, bet kopumā tālmācībā izmantojamo mācību materiālu izstrādei vajadzīga rūpīga plānošana. Tādējādi bieži vien jāpiesaista cilvēku laika un arī finanšu resursi atalgojuma nodrošināšanai.

1.3. att. Tālmācības galvenie elementi [avots: autora zīmējums].

Pašvadīta mācīšanās balstās personas motīvācijā, jo šis mācīšanās ceļš notiek asinhroni un tajā gūtā pieredze ir individuāla. Taču iespējams mācīties sev ērtā vietā, laikā un piemērotā tempā, kas izriet no kognitīvās slodzes spējām. Tālmācību un klātieni atšķir arī mērķgrupas. Jo tālmācība ir piemērota motivētiem cilvēkiem, kas vēlas mācīties, bet nevar būt AII. Dažkārt tālmācībā var iesaistīt arī sinhronos elementus. Piemēram, nodarbība ar videokonferences starpniecību kopā ar citiem kursa biedriem, ar iespēju pasniedzējam uzdodot arī jautājumus. To var nosaukt par hibrīdo tālmācību, bet pamatā tālmācība ir orientēta uz asinhronu mācīšanās, kas ir tās īstenošanas viens no pamatprincipiem.

Pašvadīta un individuāla macīšanās šodienas apstākļos arī ir lielākā atšķirība starp tālmācības un klātienes studiju programmām. Jo attīstoties informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), tiek īstenota digitālā transformācija. Rezultātā arī klātienes mācību materiāli iegūstot digitālu formu, bet tie atšķiras no tālmācības materiāliem.

Līdz ar to īpaši strukturētiem mācību materiāliem jābūt izstrādātiem ļoti kvalitatīvi un tadā veidā, lai pēc iespējas labāk atbalstītu un palīdzētu virzīties pa pašvadītās mācīšanās ceļu, jo tiem lielā mērā jāaizstāj pasniedzēja fiziskās klātbūtnes neesamība. Taču atbalsta funkcija no pedagoga joprojām ir vajadzīga, tikai citā izpildījumā, kam piemīt konsultatīvs raksturs. Šajā desmitgadē to varētu jau aizstāt AI risinājumi. Šādu pieeju jau ir uzsāki “Khan Academy”, ieviešot “Khanmigo ”.

1.4. (a) att. Ekrānizgriezums no Khanmigo mājas lapas [avots: KhanAcademy].

1.4. (b) att. Ekrānizgriezums no Khanmigo mājas lapas [avots: KhanAcademy].

Tādējādi saglabājot studenta motivāciju turpināt apgūt kursu un ar labu sasniegumu nokārtot gala pārbaudījumu. Tas nozīmē kombinēt dažādus mācību materiālus tā, lai tie spētu nodrošināt aktīvu mācīšanos un lai izvairītos no pasīvas informācijas uztvēršanas. Visa pamatā ir augstvērtīgs mācību saturs. Izmantojot izglītības tehnoloģijas (ang. EdTech), kas ir dažādas ierīces un digītālie rīki, jāveido interaktīvi mācību līdzekļi. To interaktivitātes pakāpes aprakstītas Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) 2015. gadā izveidotajā pārskatā par ieteikumiem digitālo mācību līdzekļu (DML) un resursu izstrādei un novērtēšanai.

Lai tālmācības procesu varētu īstenot, ir vajadzīga mācību vadības sistēma (ang. learning management system jeb LMS), piemēram, Moodle. Tai jābūt viegli lietojamai un mūsdienīgai. Jānodrošina dažādas funkcijas, kas atbalsta ērtu lietotāju profilu pārvaldību, satura veidošanu, ievietošanu, pārskatīšanu un piekļūšanu, kā arī foruma, tērzēšanas un tiešsaistes videokonferences iespējas, un vērtējuma grāmatas funkcionalitāti. Citkārt LMS viena no priekšrocībām var būt spēļošanas (ang. gamification) elementu integrācija, kas var veicināt vai atjaunot studentu motivāciju mācīties.

1. Tas ir AI balstīts tērzēšanas robots, kas pilda pasniedzēja lomu izglītojamajiem un aisstenta lomu pedagogiem. Tas ir veidots tā, lai spētu palīdzēt mācīties un rast atbildes, bez tiešas priekšā teikšanas. Pieejams: https://www.khanacademy.org/khan-labs
2. Citas LMS: Canvas, Blackboard

2. Tālmācība un izglītības tehnoloģijas

Turpināt uz sadaļu
"2.1. Kas ir izglītības tehnoloģijas?".
Satura rādītājs labajā pusē.

2.1. Kas ir izglītības tehnoloģijas?

Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā paskaidrots, ka jēdziens izglītības tehnoloģijas (ang. Educational Technologies jeb EdTech) ir tehnoloģijas un tehnoloģiskie risinājumi, kas attiecas uz jebkuru mācīšanas un mācīšanās formu. Tātad gan uz tradicionālo klātienes, neklātienes un arī tālmācības izglītības ieguves formu. Turklāt arī akcentējot, ka pirmsākumos par EdTech attiecināja visu, ko var izmantot dažādu darbību automatizēšanai, vai padarīt informāciju plašāk pieejamu. Agrāk, 20. gadsimtā, to pārsvarā nodrošināja ar radio un televīzijas starpniecību. Taču šodienas apstākļos tiek izmantota interneta tehniskā infrastruktūra un globālā tīmekļa sniegtās iespējas informācijas piekļūšanai tiešsaistei.

Uz šo jēdzienu var paskatīties divējādi (2.1. att.): izglītības tehnoloģijas un tehnoloģijas izglītībā, jo šīs puses nav strikti nodalāmas. Piemēram, lūkojoties uz datoru vai viedtālruni, jo tās ir elektroniskas ierīces, kur arī: planšetdators, skārienpaliktnis, interaktīvā tāfele, projektors, videokameras, tīmekļa kameras u.c. Tātad sauktas par tehnoloģijām izglītībā, ar ko un uz kurām strādā, lai uzdevumus izpildītu pēc būtības: rakstīt, veidot multimediālu saturu, sazināties.

2.1. att. Saistība ar tehnoloģijām izglītībā un izglītības tehnoloģijām [autora zīmējums].

Taču ir iespējams izstrādāt arī lietotnes, ko izmantot kā rīkus mācību procesā. Tādējādi palīdzot daudzveidīgi un efektīvi mācīties, kā arī izmantot satura nodošanai citiem (skatīt TPACK modeli 2.2. att. un sadaļu 6.2.). Rīkus, kas nodrošina dažādas pakāpes interaktivitāti un atgriezenisko saiti, lai apmācāmais (skolēns, students) būtu maksimāli aktīvi iesaistīts satura apguves procesā, ne tikai kā pasīvs klausītājs un informācijas uztvērējs.

2.2. att. TPACK modelis [adaptēts zīmējums].

Saturīgus, uzmanību piesaistošus interaktīvus attēlus (2.3. att.) var izveidot ar H5P. Tādējādi attēls viens pats var kļūt par pilnvērtīgu ceļa karti tēmas, koncepta (jēdziena), principa vai fakta attēlošanai un paskaidrošanai. Var pievienot jautājumus un atbildes, video un cita veida uzdevumus. Būtībā pierasto PowerPoint vai cita veida prezentāciju var izveidot ar interaktīvu attēlu. Un tas var kļūt par labu enkuru mācību tēmas satura izklāstā gan klātienes un sinhroni attālinātas nodarbībās, gan arī tālmācībā. Pamācības par H5P rīkiem pieejamas šeit.

2.3. att. Interaktīvs attēls H5P tehnoloģijā [avots: H5P].

Līdz ar dažādu EdTech rīku ienākšanu tirgū (maksas vai bezmaksas) mēs nokļūstam izvēlēs priekšā. Pirmkārt, jau tāpēc, ka ieraugām dažādas iespējas, ko ar attiecīgajiem rīkiem varētu veikt. Otrkārt, spējam apzināties, kā iespējams dažādot mācīšanās procesu. Izglītības tehnoloģiju rīkiem ir savas stiprās un vājās puses.

Izglītības tehnoloģiju rīku izmaksu un jēgpilnības attiecību var salīdzināt ar centrālo procesoru un operatīvo atmiņu izmaksu un veiktspējas attiecības, kā to veica Benchmark. Tādā veidā būtu iespējams sarindot 10, 100 un vairāk rīkus atbilstošās kategorijās pēc to pielietošanas jomas un izmantojamības, vai arī kritērijiem.

Vērtīgs resurss (2.4., 2.5. att.) digitālu mācību līdzekļu apkopošanai un klasificēšanai ir platforma DigiKlase, kas īstenots Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes projekta ietvaros. Tajā apkopota arī īpašības par LSM paltformu Moodle un H5P.

2.4. att. Piemērs no platformas "DigiKase".

2.5. att. Piemērs no platformas "DigiKase".

Platformā DigitKlase tiek novērtēta lietotāja pieredze kā arī četri izvērtēšanas kritēriji:
🧩 materiāla pielāgošanās ierīcēm/pārlūkprogrammām;
🧩 dizains (grafiskais noformējums);
🧩 atbalsts lietošanai;
🧩 funkcionalitātes plašums.

Par katru vērtēto materiālu (2.6., 2.7. att.) sniegts kodolīgs apraksts, norādīta pazīmes par valodas lietojamību, piemērotību izglītības iestādēm, kā arī daži video piemēri no platformas YouTube, kas sniedz informāciju par praktisko izmantošanu.

2.6. att. Piemērs no platformas "DigiKase" par Moodle.

2.7. att. Piemērs no platformas "DigiKase" par H5P.<

2.2. Izglītības tehnoloģiju pievienotā vērtība

Izglītības tehnoloģiju izmantošana pieprasa specifiskas zināšanas par to, kā konkrēto tehnoloģiju un rīku izmantot, lai sasniegtu izvirzītos mācību mērķus. Turklāt izmantošanai ir jābūt jēgpilnai.

Pieejamība internetam

Ap 2000. gadu visa informācija pamatā tika iegūta no mācību grāmatām. Pakāpeniski palielinoties globālā tīmekļa pieejamībai (Latvijā skolēniem un studentiem pašu skolu vai pašvaldību bibliotēkās), radās iespēja informāciju meklēt dažādas tīmekļa vietnēs, ko radījuši amatieri, praktiķi, dažādu profesiju jomas pārstāvji visā pasaulē. Savukārt ap 2010. gadu tirgū jau bija (2007. gads: kompānijas “Apple” pirmās paaudzes iPhone) un sāka ienākt viedtālruņi un planšetdatori ar skārienekrānu.

2.8. att. Piemērs: "Apple" plaukstas datora "Newton MessagePad 2100" 1997. gada modelis (izlaists 1993. gadā) un "iPhone 1" 2007. gadā (avots).

Elastīgā lietojamība un dažādu lietotņu esamība ļāva aizrauties ar jaunām spēlēm un citas funkcionalitātes lietotnēm, tai skaitā, ar mērķi izglītot. Šodienas apstākļos vienkārši piemēri ir lietotnes, kuras izmantot: valodas apguvei (piemēram: "Duolingo: Language Lessons"); ģeogrāfijas apguvei, atpazīstot un norādot valsts atrašanās vietu; vēstures apguvei, pie dažādiem attēliem izvēloties pareizo notikumu utt. Piemērus var nosaukt ļoti daudz.

2.9. att. Piemērs: mobilās lietotnes "Seterra Geography" spēle ģeogrāfijā (avots).

Paaudžu atšķirības

No mazotnes tas viss ir bijis pieejams (arī Latvijā) Z paaudzei, kas dzimuši starp 2000. un 2010. gadu, un Alfa paaudzei, kas dzimuši pēc 2010. gada. Viņi ir izauguši ar augsti attīstītām datortehnoloģijām. Taču viņu vecāki nē, lai gan personālie datori strauji attīstījās jau 1980. gados (ASV, Lielbritināja). Latvijā bija citi laiki un apstākļi.

2.10. att. Piemērs: mobilās lietotnes "Seterra Geography" spēle ģeogrāfijā (avots).

Primārais informācijas avots bija mācību grāmata un pats skolotājs. Šādā kontekstā veidojas paaudžu savstarpējā neizpratne un saspīlējumi, kur vecāka gada gājuma cilvēki varētu un mēdz domāt (vispārēja aina sabiedrībā), ka jaunieši tehnoloģijas izmantot tikai izklaidei. Lai gan tehnoloģija ir spēcīgs un būtisks instruments satura radīšanā un nodošanā (pārnese).

Izglītojamais un viedtālrunis

Līdz ar to viedtālrunis nav jāuzskata tikai par ierīci, kas skolēnam, studentam atņem laiku. Viedtālrunis nav jāuzskata par ierīci, ko nekādā gadījumā nevarētu izmantot augstskolā lekcijas laikā. Nav tikai jādomā, ka tas novērš uzmanību, un apmācamie vēro sociālajos tīklos notiekošo (lai gan tā ir iespējamība un patiesība pēc fakta).

Viedtālruņa esamību var pārvērst par tehnoloģiju izglītībā ar kā palīdzību izmantot izglītības tehnoloģiju rīkus satura apguvei, zināšanu pārbaudei testa veidā, pašpārbaudes uzdevumu veikšanā, atgriezeniskās saites iegūšanai. Tādējādi viedtālrunis ir līdzeklis aktīvam mācību procesam, kur apmācāmajam (studentam) tiek dota iespēja tieši vai netieši vadīt mācību procesu, tādējādi efektīvi, ar dažādību, sasniegt izvirzītos mācību mērķus studiju kursa satura apguvei.

Ir jāveido un jāattīsta atvērts prāts un jāatbrīvojas no sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem, kas var mājot mūsos pašos to īsti nemanot. Tādējādi kritiskā domāšana ir ļoti svarīga procesu izvērtēšanā, arī attiecībā uz EdTech jēgpilnu un efektīvu izmantošanu mācību procesā. Nevajag baidīties. Jāsaprot iespējas un pievienotā vērtība ilgtermiņā.

Mācību grāmatu nozīme

Mācību grāmatām viennozīmīgi ir liela un neatņemama loma, un tā saglabāsies ilgi turpmāko gadu laikā. Taču jāņem vērā, ka plašas iespējas un izglītojošs spēks piemīt arī digitāliem mācību līdzekļiem un resursiem, arī grāmatām digitālā formā.

DML spēj dod iespējas, ko fiziska grāmata mācību stundas, lekcijas vai praktiskās nodarbības laikā tomēr nespēj un arī nespēs sniegt. Viena no lielajām DML priekšrocībām ir dažādas pakāpes interaktivitāte, atgriezeniskās saites iegūšana reālā laikā, kā arī datu ievākšana analītikas un statistikas izvērtēšanai, lai apkopotus datus varētu izmantot DML uzlabošanai un zināšanu efektīvākai pārnesei, kā arī pasniegšanas metožu veiksmīgākai pielāgošanai.

Interaktīvs uzdevuma piemers vēsturē: laika līnija (avots).

Šis izklāsts ietver ļoti daudz zemteksta jautājumu, par ko ikdienā īsti nedomājam. Bet par to ir jādomā, lai veicinātu pēc iespējas augstvērtīgāku izglītības vidi gan sev pašiem, gan studējošajiem. Turklāt tādā veidā, lai tā ir interesanta un ļoti saistoša. Tāda vide, kas motivē, iedvesmo paveikt lieliskus darbus.

Interaktīva uzdevuma piemērs ģeogrāfijā: valsts kontūra un karoga savienošana (avots).

Izglītības tehnoloģiju kontekstā, svarīgi apzināties pašu DML kvalitāti, kas veido kvalitatīvu e-nodarbību, kur savukārt nodarbība ievietota un pieejama kvalitatīvā e-mācību vidē, piemēram, Moodle.

2.3. Izglītības tehnoloģiju klasifikācija un kritēriji to atlasei

Uz izglītības tehnoloģiju klasifikāciju var skatīties dažādi. Taču jāpieturas pie dažām vadlīnijām. Piemēram, varam izdalīt izglītības tehnoloģijas, kā radīšana ir bijis pašmērķis - tehnoloģija, kas apzināti veidota kā izglītības tehnoloģija. Kā arī varam izdalīt grupu, kur tehnoloģija vai rīks veidots, lai atbalstītu, uzlabotu mācību procesu. Lūkojoties uz tradicionālo mācīšanos, kur dominējošā loma bijusi pedagogam un mācību grāmatai, varam pietiekami viegli sacīt, ka izglītības tehnoloģija, lai atbalstītu un uzlabotu mācīšanās pieredzi, ir pat ļoti vēlama. Tādējādi atrodot piemērotākos līdzekļus un paņēmienus pēc iespējas efektīvākai zināšanu pārnesei ar augstu interaktivitāti jeb mijiedarbību starp pasniedzēju, apmācāmajiem un pašu mācību saturu.

Izglītības tehnoloģiju grupas un klasifikācija

Ja skatāmies no izglītības iestādes, pasniedzēju un apmācāmo skatupunkta, tad ir iespējams izdalīt trīs grupas.

🧩 Tehnoloģijas, kas atbalsta pasniedzēja darbu vadīt mācību procesu
Piemēram, palīdz veidot mācību materiālus, kā arī noskaidrot apmācāmo zināšanu uztveri, pārbaudot izpratni (ko zina un ko nezina);

🧩 Tehnoloģijas, kas veicina individuālo mācīšanos (pašvadītā mācīšanās)
Kur šādā situācijā nevajag skolotāju, bet apmācāmais pats savā tempā var mācīties ērtā vidē, ko nodrošina lietotne, specializēta platforma;

🧩 Tehnoloģijas, kas palīdz pašai sistēmai kopumā (procesu organizēšanai)
Piemēram, skolvadības sistēma. Latvijā pazīstamās: “E-klase”, “Mykoob”, “Moodle”. Iespējams, mazāk dzirdēts risinājums, bet populārs - Canvas LMS

Toms Urdze vietnē "metodes.lv" piedāvā šādu dalījumu: 1) satura radīšana un prezentēšana, 2) komunikācija 3) sadarbība, 4) interaktivitāte un spēliskošana, 5) pašvirzītā mācīšanās, 6) tiešsaistes resursi, 7) mācīšanās platformas.

2.10. att. Izglītības tehnoloģiju klasifikcija (avots; license CC BY-SA 4.0)

Svarīgi piebilst, ka komunikācija, sadarbība, kopdarbs, aktivitātes un spēles ir svarīgi mācīšanās elementi, lai nodrošinātu augstas pakāpes mijiedarbību (interaktivitāti) starp pasniedzēju un studentu, starp pasniedzēju un studentu grupu (auditoriju), un starp studentu un studentu. Turklāt šo elementu izmantošanā praksē var pieliet EdTech sniegtās iespējas ar atbilstošiem pedagoģiskajiem paņēmieniem mācību mērķu sasniegšanai, kur viens no būtiskākajiem ir mācību satura efektīva pasniegšana un nodošana tādā veidā, lai otrs saprastu un iemācītos.

Kritēriji izglītības tehnoloģiju atlasei

Lai izvēlētos atbilstošu izglītības tehnoloģiju un rīku jāpielot kritēriji. Daži no tiem ir: noderīgums, ieguldījums un atbalsts, ilgtspēja, pieejamība un privātums. Skatīt "Kritēriji izglītības tehnoloģiju atlasei".

2.11. att. Piemērs: Kritēriji izglītības tehnoloģiju atlasei (avots; licence CC BY-SA 4.0).

3. Tālmācība un kvalitātes ietvari

Tālmācības kvalitātes ietvari ir vadlīniju un rīku kopas, kas paredzētas izglītības iestādēm, kursu izstrādātājiem un ekspertiem, lai e-mācību vidē (bet ne tikai) nodrošinātu augstas kvalitātes saturu. Ietvari ir dažādi un tie atšķiras ar izraudzīto skatpunktu, bet to galvenais mērķis ir viens - konsekventa pieeja, augsti standarti un kvalitatīvs saturs pēc labās prakses principiem, lai mācību procesā uzturētu un palielinātu pievieno vērtību studentiem un citiem interesentiem. Ietvaros nosaka un definē standartus, ar kā palīdzību novērtē izstrādāto kursu kvalitāti. Ir vērtīgi ar tiem iepazīties jau pirms kursa izstrādes, lai veiksmīgāk apzinātos vērā ņemamo.

Turpināt uz sadaļu
"3.1. ASV Tiešsaistes Mācīšanās konsorcija kvalitātes rādītāji".
Satura rādītājs labajā pusē.

3.1. ASV Tiešsaistes Mācīšanās konsorcija kvalitātes rādītāji

Viens vērtīgs kvalitātes ietvars pieejams no ASV Tiešsaistes Mācīšanās konsorcija (The Online Learning Consortium (OLC)). Tīmekļa vietnē ir publicētas daudzas kontrollapas, ar kuru palīdzību var izvērtēt tiešsaistes kursu kvalitāti. Viena no tām ir "OLC OSCQR Course Design Review Scorecard". Tā ir karte (matrica), kas paredzēta kursa struktūras pārskatīšanai un uzlabošanai vadoties pēc labās prakses principiem. Karte ietver šādas sadaļas: 1) pārskats un informācija; 2) izmantotās tehnoloģijas un rīki; 3) grafiskais dizains un noformējums; 4) saturs un aktivitātes; 5) savstarpējā mijiedarbība (interaktivitāte); 6) Novērtēšana un atgriezeniskā saite.

Vērtējumu matricu angļu valodā iespējams lejupielādēt apmeklējot vietnes rakstu "New OLC OSCQR Course Design Review Scorecard" un aizpildot kontaktinformāciju. Savukārt vietnē "metodes.lv" pieejama pielāgota versija latviešu valodā (sk. tabulu; licence CC BY-SA 4.0). Katra tabulas saite ved uz OLC vietnes atbalsta materiāliem, kur katram kvalitātes rādītājam doti skaidrojumi un praktiski padomi.

Kursa pārskats un informācija	Apmierinoši	Nelieli labojumi (līdz 0.5 st.)	Mēreni labojumi (1.5 - 2 st.)	Apjomīgi labojumi (virs 2 st.)	Neatbilst
1. Kursā ir iekļauts ievads, kas palīdz dalībniekiem orientēties un uzsākt mācīšanos.
2. Ir iekļauts pārskats par kursu kopumā, kā arī par katru mācību moduli.
3. Ir pievienots kursa informācijas lauks, kurā uzskatāmā veidā ir redzama mācību programmas sadaļas.
4. Ir iespējams izdrukāt mācību programmu (PDF, HTML).
5. Kursā ir pievienotas saites uz nozīmīgiem organizācijas noteikumiem, piemēram, par plaģiātu, datoru lietošanu, datu aizsardzību un strīdu izšķiršanas kārtību.
6. Ir nodrošināta dalībnieku piekļuve atbalsta resursiem (tehniskais atbalsts, orientēšanās, konsultācijas).
7. Kursa informācijā ir pateikts, vai kurss notiek pilnībā tiešsaistē, kombinētā veidā vai klātienē ar tiešsaistes papildinājumiem (web-enhanced).
8. Tiek sniegta informācija par piemērotām ierīcēm un metodēm piekļuvei un līdzdalībai kursā (mobilās ierīces, tīmekļa vietnes, tīmekļa pārlūka iestatījumi (iznirstošie logi, drošs saturs), mikrofons, tīmekļa kamera).
9. Ir skaidri definēti kursa mērķi un rezultāti; tie ir izmērāmi un sasaucas ar mācīšanās aktivitātēm un novērtējumiem.
10. Kursā ir atrodama pasniedzēju un mācību iestādes kontaktinformācija.
Kursā izmantotās tehnoloģijas un rīki	Apmierinoši	Nelieli labojumi (līdz 0.5 st.)	Mēreni labojumi (1.5 - 2 st.)	Apjomīgi labojumi (virs 2 st.)	Neatbilst
11. Tiek sniegta informācija par nepieciešamajām prasmēm tehnoloģiju izmantošanai un ir nodrošināti atbilstoši atbalsta resursi.
12. Tehniskās prasmes tiek attīstītas pakāpeniski kursa laikā (orientēšanās, izmēģināšana, pielietošana - ja tas ir aktuāli konkrētajai tēmai vai tehnoloģijai).
13. Bieži izmantotas tehnoloģijas ir viegli pieejamas. Rīki, kas netiek izmantoti, ir noslēpti no kursa izvēlnes.
14. Kursā ir iekļautas saites uz izmantoto tehnoloģiju privātumu politiku.
15. Visi tehnoloģijas rīki ievēro pieejamības standartus.
Dizains un noformējums	Apmierinoši	Nelieli labojumi (līdz 0.5 st.)	Mēreni labojumi (1.5 - 2 st.)	Apjomīgi labojumi (virs 2 st.)	Neatbilst
16. Ir izveidots loģisks, konsekvents un nepārblīvēts dizains. Var ērti pārvietoties kursā (konsekvents krāsu izkārtojums, ikonu noformējums, radniecīgs saturs ir izvietots kopā, jēgpilni virsraksti).
17. Liels informācijas daudzums ir sadalīts pa daļām, atstājot pietiekami plašas atstarpes starp teksta apgabaliem.
18. Ir pietiekami liels kontrasts starp tekstu un fonu, lai saturs būtu viegli salasāms.
19. Ir pieejamas kvalitatīvas instrukcijas.
20. Kursā nav pareizrakstības kļūdu un visas ievietotās hipersaites pareizi atveras.
21. Teksta noformējumā ir izmantoti nosaukumi, virsraksti un citi stila elementi, kas uzlabo lasāmību un padara dokumentu uzskatāmāku.
22. Netiek izmantoti mirgojoši teksta elementi.
23. Izmanto “Sans-serif” fontu ar vismaz 12 pt standarta burtu izmēru.
24. Ja iespējams, teksts ir pasniegts lineāri, nevis tabulā.
25. Tabulām ir pievienots nosaukums un kopsavilkums.
26. Tabulu rindām un slejām ir pievienoti virsraksti.
27. Slaidrādēs lieto iepriekš izstrādātu slaidu dizainu un iekļauj unikālus slaida nosaukumus.
28. Visām slaidrādēm izmanto vienkāršu (manuālu) pārēju starp slaidiem.
Saturs un aktivitātes	Apmierinoši	Nelieli labojumi (līdz 0.5 st.)	Mēreni labojumi (1.5 - 2 st.)	Apjomīgi labojumi (virs 2 st.)	Neatbilst
29. Kursā ir iekļauti saistoši resursi, kas veicina komunikāciju un sadarbību, sniedz saturisku informāciju un atbalsta mācīšanos un iesaistīšanos.
30. Kurss nodrošina aktivitātes, kas attīsta domāšanas prasmes, piemēram, problēmu risināšana, refleksija un analīze.
31. Kursā izmanto aktivitātes, kas sasaista mācāmo priekšmetu ar reālo dzīvi, piemēram, eksperimentālā mācīšanās, gadījumu izpēte, un problēmās balstītas aktivitātes.
32. Ja ir pieejami, izmanto atvērtos izglītības resursus (Open Educational Resources), bezmaksas vai lētus mācību materiālus.
33. Kursa materiālos ir iekļauta informācija par autortiesībām un lietošanas noteikumiem. Ja drīkst dalīties ar materiālu, tas ir skaidri norādīts.
34. Teksta saturs ir publicēts viegli pieejamā formātā - vēlams HTML. Saturs ir radīts tā, lai atbalsta tehnoloģijas to varētu atpazīt; tas attiecas arī uz PDF failiem un teksta informāciju, kas ir iekļauta attēlos.
35. Netekstuāliem elementiem ir pievienota tekstuāla informācija (“alt” birka tīmekļa attēliem, transkripti audio un video materiālam, ilustrāciju paraksti u.c.).
36. Teksts, grafikas, un attēli ir uztverami arī melnbaltā skatījumā. Tekstam vēlams būt primāram informācijas pasniegšanas veidam.
37. Izmanto aprakstošus un jēgpilnus hipersaišu nosaukumus (izvairīties no “Spied šeit” uzrakstiem).
Mijiedarbība (interakcija)	Apmierinoši	Nelieli labojumi (līdz 0.5 st.)	Mēreni labojumi (1.5 - 2 st.)	Apjomīgi labojumi (virs 2 st.)	Neatbilst
38. Tiek paredzēta savlaicīga un regulāra pasniedzēja atgriezeniskā saite dalībniekiem (jautājumi, epasts, uzdevumi).
39. Mijiedarbība tiek mērķtiecīgi veicināta (tīkla etiķete, svērtas atzīmes, regulāri dalībnieku pienesumi).
40. Pasniedzējs iepazīstina dalībniekus ar sevi.
41. Kursā ir iekļauti resursi vai aktivitātes, kas veicina piederības un kopības sajūtu, atbalsta atklātu komunikāciju un rada uzticību (piemēram, ledus laušanas uzdevumi, ziņojumu dēlis, savstarpēja iepazīšanās, jautājumi diskusiju forumā).
42. Kurss paredz dalībnieku savstarpēju komunikāciju un konstruktīvu sadarbību.
43. Mudina dalībniekus dalīties ar resursiem un savus pienesumos iekļaut informāciju no dažādiem avotiem.
Novērtēšana un atgriezeniskā saite	Apmierinoši	Nelieli labojumi (līdz 0.5 st.)	Mēreni labojumi (1.5 - 2 st.)	Apjomīgi labojumi (virs 2 st.)	Neatbilst
44. Ir skaidri atrunāta kursa vērtēšanas politika kursa informācijas sadaļā vai mācību programmā, tai skaitā, ir pateikts, kādas ir sekas kavējumiem.
45. Kursā ir iekļautas piemērotas metodes regulārai dalībnieku zināšanu līmeņu novērtēšanai.
46. Vērtējamiem uzdevumiem ir skaidri aprakstīti kritēriji.
47. Dalībniekiem ir iespēja pārskatīt savu veikumu un pašiem novērtēt savu mācīšanos visa kursa garumā (priekšzināšanu tests, automatizēti pašnovērtējuma testi, refleksijas uzdevumi u.c.).
48. Dalībnieki savlaicīgi saņem paziņojumus par to, kad tiek prasīta viņu rīcība. Tiek paredzēta pietiekami liela laika rezerve, lai dalībnieki varētu sagatavoties un izkārtot sev piemērotu izpildes laiku.
49. Dalībniekiem ir piekļuvi uzskatāmam un aktuālam vērtējuma žurnālam.
50. Dalībniekiem tiek dota vairākkārtēja iespēja sniegt aprakstošu atgriezenisko saiti par kursa dizainu, saturu, tehnoloģiju atbilstību un citiem kursa aspektiem.

3.2. Igaunijas e–mācību kursu kvalitātes zīmogs

Ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija piedāvā e-mācību kvalitātes zīmogu "Estonian E-Course Quality Label". Kopš 2008. gada to nodrošina Igaunijas Informācijas tehnoloģiju fonds izglītībai (HITSA). Šī procesa galvenais mērķis ir uzlabot e-kursu kvalitāti Igaunijā. Kvalitātes zīmogs apliecina e-kursa izcilo līmeni tā izstrādātājiem un pasniedzējiem. Būtiski piebilst, ka procesa laikā tiek vērtēti tikai ar e-mācību dizainu saistīti kritēriji, - bet ne pats mācību saturs. Saitei uz kvalitātes zīmogu īso aprakstu šeit.

Kvalitātes zīmogs sniedz kritērijus piecās grupās (informācija no "metodes.lv"; licence CC BY-SA 4.0):

🧩 Analīzes posms
Pievērš uzmanību kursa mērķiem, mācīšanās rezultātiem un mērķauditorijai.

🧩 Mācību procesa plānošana
Mācību iestādes prasības, dalībnieku priekšzināšanas, novērtēšanas principus, mācību materiālu atbilstību kursa apjomam, mācīšanās > prasmju veicināšanu un mērķtiecīgu izglītības tehnoloģiju izmantošanu.

🧩 Kursa attīstīšana
Kritēriji pievērš uzmanību uzskatāmai kursa struktūrai, piemērotai mediju izmantošanai mācību materiālos, digitālo mācību materiālu kvalitātei, autortiesību ievērošanai, pasniegšanas metožu atbilstībai dalībnieku tehniskajām iespējām, sniegto instrukciju skaidrībai, kursa pilotēšanai un kursa tehniskajai kvalitātei.

🧩 Kursa vadīšana
Kritēriji apskata dažādo funkciju nodrošinājumu (tehniskais atbalsts, organizatoriskie aspekti, sociālā un pedagoģiskā loma), laika grafika ievērošana, dalībnieku aktīvās līdzdalības veicināšanu, sistimātiskas atgriezeniskās saites sniegšanai un mācīšanās rezultātu skaidrībai.

🧩 Kursa novērtēšana
Kritēriji pievērš uzmanību kursa nepārtrauktai pilnveidei un dalībnieku atgriezeniskās saites nodrošināšanai.

3.3. Eiropas Tālmācības universitāšu asociācijas "E-xcellence"

Nozīmīgu kvalitātes modeli piedāvā arī Eiropas Tālmācības universitāšu asociācija (EADTU: European Association of Distance Teaching Universities). Šī asociācija ir vadošais institucionālais universitāšu tīkls tiešsaistes, atvērtās un tālmācības augstākās izglītības jomā. Tā ir inovāciju sirds Eiropas izglītības telpā, it sevišķi augstākajā izglītībā. Asociācija ir dibināta 1987. gadā. Augstākās izglītības jomā tai ir sena inovāciju vēsture. EADTU piedāvā kvalitātes zīmogu "E-xcellence". Trešā izdevuma "Quality Assessment for E-learning: a Benchmarking Approach" pieejams šeit.

Kvalitātes zīmogs veicina stimulu nepārtrauktiem uzlabojumiem, jo izglītības iestādei ik pēc trim gadiem tas ir jāatjauno. Kopumā kvalitātes zīmogā izdalītās sešas galvenās daļas: 1) stratēģiskā plānošana; 2) mācību programmas izstrāde; 3) kursa arhitektūra (struktūra un citi elementi); 4) kursa nodrošināšana; 5) personāla atbalsts; 6) studentu atbalsts.

4. Tālmācība un stratēģiskie aspekti

Turpināt uz sadaļu
"4.1. Pievienotās vērtības pieeja kursa izstrādē".
Satura rādītājs labajā pusē.

4.1. Pievienotās vērtības pieeja kursa izstrādē

Lai nodrošinātu pievienoto vērtību tālmācības kursam, par to ir jādomā kā par zināšanu un mācību pieredzes produktu. Tas attiecas arī uz klātienes izglītības ieguves formas kursiem, taču vairāk tiek uzsvērts tieši tālmācības kontekstā. Tālmācības kurss vai visa programma ir kā digitāls produkts. Lai potenciālie izglītojamie to gribētu, tam ir jābūt lieliskam. Mērķauditorijai ir jānodrošina pievienotā vērtībā, kas tālmācības kursam palīdzētu izcelties uz piesātinātā tirgus fona. Ir jāveic pieejamo kursu priekšizpēte un analīze. Skaidri un precīzi jāsaprot citu kursu pievienotā vērtībā, labās un sliktās īpašības. Jādomā par aktuāla un pieprasīta satura veidošanu. Tas palīdz veiksmīgāk radīt un pozicionēt izstrādāto tālmācības kursu.

Ir jādomā par stāsta veidošanu (ang. storytelling). Un, iespējams, viena no svarīgākajām lietām - kursam ir jāmāca domāt par konkrētajām lietām un procesiem neatkarīgi no tēmas un specialitātes virziena. Ja māca programmēšanu, tad jāmāca ne tikai caur piemēriem, bet jāmāca domāt kā programmēt, lai ar domāšanas attīstīšanu spētu risinātu dažādus uzdevumus. Ja māca par ekonomiku, tad jāmāca ne tikai rēķināt konkrētus tirgus procesus, bet attīstīt domāšanu kopsakarību saskatīšanai.

Ir jāpievērš uzmanība visiem elementiem, kas spēj uzlabot mācīšanās pieredzi. Tādējādi kurss nodrošina vairāk kā tikai zināšanas un prasmes. Piemēram, tas var sniegt īpašu pieredzi caur veidu, kā tas tiek pasniegts, vai savstarpējās sadarbības mehānismiem, kur būtiska nozīme ir pedagoģiskajiem paņēmieniem. Citkārt nebijušu pieredzi var nodrošināt ar pieaicinātu ekspertu vieslekcijām, darbnīcām (workshops) vai hakatoniem.

Pievienotā vērtība iekļauj arī individuālu pieeju, augstas kvalitātes daudzveidīgu saturu un interaktivitāti, lai radītu bagātīgu mācīšanās pieredzi. Liela nozīme ir praktiskumam, apskatot vai pat iejūtoties reālās dzīves situācijās. Svarīgas ir novērtēšanas un atbalsta sistēmas, arī refleksijas un likumsakarības, kas studentiem ļauj pārdomāt savu mācīšanās pieredzi, lai to vēlāk varētu veiksmīgi iekļaut profesionālajā dzīvē. Individuālā pieeja kopā ar mācību procesa pārraudzību (izsekošana) ļauj sekot līdzi studenta progresam un pielāgot mācību saturu. Piemēram, adaptīvs mācību saturs izrietoši no studentu zināšanām būtu ļoti unikāla kursa pazīme.

4.2. Mērķauditorija un ideālā studenta portrets

Tālmācības studiju kursa vai pilnas programmas galvenā mērķauditorija un ideālā studenta portrets ir atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem, mācību procesa organizēšanas veida un satura. Piemēram, asinhrons, sinhrons vai jaukts, ko ietekmē arī mērķauditorijas vecuma grupa. Dažādos vecuma posmos atšķiras indivīdu digitālās prasmes un ikdienas atbildība, kas palielina vai samazina elastību kursa vai visas programmas apguvei.

Dažas norādes par mērķauditoriju

🧩 Dažādu vecuma grupu darba ņēmēji, kuri vēlas papildināt zināšanas un uzlabot konkrētas prasmes, lai pilnveidotu esošo kvalifikāciju vai arī palielinātu konkurētspēju mainīgajos darba tirgus apstākļos.

🧩 Dažādu vecumu grupu cilvēki, kas iepriekš pārtraukuši karjeru, un darba tirgū atgriežas pēc ilgāka pārtraukuma, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, slimības vai citiem dzīves laikā radušiem apstākļiem.

🧩 Dažādu vecumu grupu cilvēki, kas atbalsta mūžizglītību, un vēlas mācīties visas dzīves garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.

🧩 Cilvēki ar īpašām vajadzībām, kam ir kustību traucējumi, veselības un garīgās attīstības problēmas, kas rada sarežģījumus mācīties klātienē.

🧩 Ģeogrāfiski norobežoti cilvēki no attāliem reģioniem vai valstīm, kur tradicionālā izglītība nav viegli pieejama.

🧩 Neatkarīgi no iepriekš teiktā, tālmācība var būt noderīga arī daudzām citām cilvēku grupām. Dzīves laikā rodas dažādi kompleksi apstākļi, kā iznākumā ir vērtīgi izšķirties par tālmācību.

Dažas norādes par tālmācības studentu

Dažas galvenās (bet ne tikai) pazīmes, kas raksturo labu tālmācību studentu: pašmotivēts, atbildīgs, organizēts, komunikabls, kritiski domājošs un tehnoloģiski prasmīgs. Ņemot vērā studiju kursa vai visas programmas cenu - maksātspējīgs. Šie cilvēki apzinās tālmācības studiju vērtības, jo tās var ērti apvienot un saskaņot ar ikdienas dinamiku.

4.3. Ilgtermiņa aktivitātes augstvērtīgiem rezultātiem

Izglītības iestādē ir ļoti svarīgi noturēt un attīstīt tādas aktivitātes, kas ilgtermiņā nodrošina augstvērtīgus tālmācības kursu rezultātus. Tas veicina izglītības iestādes atpazīstamību un prestižu. Rezultātā tiek aktivizēts process, kur teicami rādītāji var veicināt nepārtrauktu jaunu studentu piesaisti, tādējādi attīstot un pilnveidojot izglītības piedāvājumu, kas turpina veicināt labās pozīcijas saglabāšanu izglītības sektorā.

Ir svarīgi domāt par izglītības ekspertu un priekšmetu jomas profesionāļu piesaisti. Piemēram, par tālmācības metodiķi, izglītības tehnoloģiju speciālistu, mācību satura dizaineri (instructional designers), kā arī atbalsta speciālistiem akadēmiskajam personālam un studentiem. Jābūt teicamai administrēšanas un kvalitātes kontroles sistēmai (sk. 3. daļu par izglītības kvalitātes ietvariem). Kursi ir regulāro jāpilnveido un jāuzlabo, tie nedrīkst stagnēt (apstāties savā attīstībā).

Daži principi ilgtermiņa aktivitātēm

🧩 Periodiski pārskati
Sarunas, kurās pieaicina studentus, lai diskutētu par kursu labajām un sliktajām īpašībām, tajos pasniegto mācību saturu un tml. Šeit ietilpst atsauksmju un pašnovērtējuma mehānismi. To var realizēt ar aptaujām kursa vidū un noslēgumā, lai iegūtu studentu viedokli par kursa pasniegšanu. Rezultātā iespējams veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu augstāku mācību satura un tā pasniegšanas kvalitāti.

🧩 Atbalsts un atgriezeniskā saite
Būtiska aktivitāte, kas prasa rūpīgu pasniedzēju iesaisti, lai ļautu studentiem novērtēt savu progresu kursa laikā. Atbalsts nozīmē arī palīdzēt pārvarēt šķēršļus un labāk izprast mācību materiālu.

🧩 Mācību satura atjaunošana
Aktualizēt mācību saturu atbilstoši attīstības tendencēm mūsdienu dinamiskajā pasaulē.

🧩 Praktiski uzdevumi un projekti sasaistē ar reālo dzīvi
Individuāli uzdevumi un projektā balstīta pieeja, kas sniedz iespēju risināt reālās dzīves problēmas un izaicinājumus veicina iegūto un iegūstamo zināšanu labāku nostiprināšanu un likumsakarību saredzēšanu. Veicina pilnvērtīgākus domāšanas procesus, darbu grupu un sadarbības prasmju attīstīšanu.

🧩 Kopienas
Strādāt pie kopienu izveides, lai studējošajiem nodrošinātu īstermiņa un ilgtermiņa atbalstu. Plaša kopiena var veicināt izglītības iestādes un konkrētu kursu atpazīstamību, kas var nodrošināt jaunu studentu piesaisti.

4.4. Tālmācības kursa pilotēšana

Pilotēšanas mērķis ir iegūt atsauksmes no pilotgrupas un noteikt iespējamās problēmas, lai veiktu vajadzīgos uzlabojumus. Tas izglītības iestādei un kursa izstrādātājiem ļauj izmēģināt kursu praksē ar mazu dalībnieku skaitu, pirms piedāvāšanas plašai mērķauditorijai. Pilotēšanas laikā jāpārliecinās par satura kvalitāti, pedagoģisko pieeju un tehnoloģisko risinājumu darbspēju dažādās situācijās. Tas palīdz pārbaudīt kursa efektivitāti un pievienoto vērtību mērķauditorijai.

Daži principi pilotēšanai

🧩 Atsauksmju iegūšana
Pilotgrupas dalībnieki sniedz atsauksmes par kursa kopējo kvalitāti, mācību procesu, komunikāciju ar pasniedzēju un atbalsta personālu un citiem svarīgiem aspektiem.

🧩 Pilna spektra novērtēšana
TIek novērtēti visi kursa veidojošie elementi, kā mācību saturs, tehnoloģiskie risinājumu, izglītības iestādes LMS sistēma un tml.

🧩 Mācību resursu pieejamības pārbaude
Tiek pārbaudīts vai visi mācību materiāli ir pieejami un atbilst izvirzītajiem mācību mērķiem. Ja izmantoti ārēji resursi, jāpārbauda vai visas hipersaites ir darbspējīgas. Jāpārbauda visas licences un atsauces.

🧩 Izglītības tehnoloģiju pārbaude
Jāpārliecinās, ka ir pieeja visiem vajadzīgajiem izglītības tehnoloģiju rīkiem, kas tiek izmantoti kursa laikā. Jāpārliecinās, ka tie darbojas pēc plāna un ka iespējams veikt atbilstošās aktivitātes no dažādām ierīcēm un operētājsistēmām.

🧩 Komunikācijas izvērtēšana
Jāpārliecinās, ka visi komunikācijas kanāli ir funkcionējuši un to darbība nav traucēta.

🧩 Laika plānojums
Jāpārliecinās, vai plānotais laiks atbilst faktiski vajadzīgajam izpildes laikam, lai apgūtu mācību saturu, izpildītu uzdevumus un iesaistīšanos dažādās aktivitātēs. Ja konstatē problēmas, tad jāveic korekcijas. Augstskolu gadījumā izpildes laikam jābūt sabalansētām attiecībā pret kredītpunktiem.

🧩 Atkārtota izvērtēšana un uzlabojumu plāns
Pēc pilotēšanas jāapkopo visas atsauksmes un novērojumi, lai veiktu uzlabojumus. Uzlabojumu veikšanai jāizstrādā atbilstošs plāns.

5. Tālmācības kursa e-vide

Turpināt uz sadaļu
"5.1. E-mācību platformu sistēmas".
Satura rādītājs labajā pusē.

5.1. E-mācību platformu sistēmas

Tālmācības kursiem ir vajadzīga sava digitālā vide - mājvieta. To galvenais mērķis ir pārvaldīt mācību saturu, padarīt to pieejamāku, efektīvāku un bieži vien arī interaktīvāku, lai tiešsaistes vidē nodrošinātu augstas kvalitātes mācīšanās pieredzi. Mūsdienās ļoti daudzās izglītības iestādēs mācību platformas papildina klātienē pasniegtos kursus. Tajās izvieto šo kursu digitālos mācību materiālus, pašpārbaudes testus un pārbaudes darbus, kā arī iesniedz mājas darbus, praktiskos uzdevumus, atskaites un tml. Šādu platformu izmantošana palīdz izglītības iestādēm kursus piedāvāt plašākai auditorijai.

Mācību platformas ir sistēmas, ko veido infrastruktūra un tīmekļa tehnoloģijas. Infrastruktūrā ietilpst serveri un programmatūra, iekļaujot arī datu bāzes lietotāju datu glabāšanai. Latvijā un pasaulē populāra mācību platforma ir Moodle, taču ir arī citas. Piemēram, MOOC vietnēm "edX" un "Coursera" ir savas sistēmas. Turklāt "edX" piedāvā atvērto risinājumu "Open edX", ko var izmantot arī citas izglītības iestādes. Vēl zināmas ir "Khan Academy", "Udemy", "Canvas", "Blackboard".

Daži principi e-mācību platformas pārvaldīšanā

🧩 Kursu pārvaldības, vērtēšanas un komunikācijas rīki;

🧩 Iespējas integrēt trešo pušu risinājumus, vai papildināt funkcionalitāti ar spraudņu palīdzību (kā tas ir Moodle gadījumā); piemēram, iespēja izmantot API kādu procesu automatizācijai;

🧩 Studentu uzraudzības un progresa sekošanas mehānismi;

🧩 Pieejamība un ērta lietošana dažādās ierīcēs.

🧩 Adaptīvās mācīšanās rīki, kas dod iespēju nodrošināt mācību saturu atbilstoši studentu zināšanu līmenim un apguves tempam;

🧩 Mācību procesa un izpildes analītikas rīki, kas ļauj novērtēt studentu veikumu un no datiem iegūt vērtīgu informāciju, cik veiksmīgi strādā mācību saturs, kur būtu vajadzīgi uzlabojumi.

🧩 Drošība un datu aizsardzība - kā un cik droši platforma aizsargā lietotāja (pasniedzēji, studenti) datus.

🧩 Atbalsts no platformas izstrādātājiem un kopienas.

5.2. Tehniskā atbalsta funkcijas

Lai mācību platforma būtu dzīvotspējīga un funkcionējoša pilnā apmērā, ir vajadzīgs labs un ātri reaģējošs tehniskais atbalsts, ko nodrošina informācijas tehnoloģiju nodaļa. Tādējādi visām iesaistītajām pusēm (administrācija, pasniedzēji un studenti) sniedzot kvalitatīvu, stabilu un lielisku platformas lietošanas pieredzi. Kopumā jācenšas nodrošināt augstu lietotāju apmierinātības līmeni.

Dažas tehiskā atbalsta funkcijas | problēmu risināšana

Saistītas ar lietotāju pieslēgšanos, paroļu nomaiņu (piekļuves atjaunošana ja aizmirsta parole), uzdevumu iesniegšanu, iespējams, arī ar video atskaņošanu. Tas var attiekties arī uz pieslēguma problēmu risināšanu, ja kaut kāda iemesla dēļ platforma nav sasniedzama caur domēna vārdu.

Dažas tehiskā atbalsta funkcijas | Vadlīnijas

Tas var būt arī atsevišķs kurss vai izglītības iestādes Wiki vietne. Piemēram, Ventspils Augstskolai Moodle sistēmā ir sadaļa "Atbalsts Moodle lietotājiem" un Wiki vietne, kurā apkopoti tehniskie resursi un ieteikumi dažādās tēmas, kas saistītas ar datortehniku, interneta tīklu (piemēram, VPN izmantošanu), lietojumprogrammām un tml.

Dažas tehiskā atbalsta funkcijas | Dažādi

🧩 Tiešsaistes sarakste (čats), kurā var ātri iegūt atbildi uz radušos jautājumu.

🧩 Atsauksmju un sūdzību sistēma. Piemēram, VeA ir problēmu uzskaites sistēma "PuS".

🧩 Atjaunināšana un uzlabošana. Piemēram, Moodle sistēmas un tās datus bāzes versijas atjaunošana, spraudņu atjaunināšana, kā arī drošības problēmu novēršana.

🧩 Savietojamība: palīdzības sniegšana sasaistīt e-mācību platformu ar citām informācijas sistēmām un rīkiem. Piemēram, integrēt BBB Moodle vidē.

6. Tālmācības kursa arhitektūra

Turpināt uz sadaļu
"6.1. Pedagoģiskais dizains".
Satura rādītājs labajā pusē.

6.1. Pedagoģiskais dizains

Pedagoģisko dizainu var uztvert kā daudzdimensionālu kopu un sistemātisku pieeju, kas iekļauj pedagoģiskās teorijas, metodoloģijas, mācību satura izstrādes modeļus, izglītības tehnoloģiju rīkus un saistošas aktivitātes, lai veicinātu šo elementu vienotu un saskaņotu darbību augstas kvalitātes un efektīva mācību procesa nodrošināšanai, ko pavada teicama mācību pieredze. Pedagoģiskais dizains ņem vērā zināšanas, labās prakses principus, pētījumos balstītas atziņas.

Pedagoģiskā dizaina procesā jāizvērtē piemērotākais satura formāts, zināšanu pārneses un nodošanas instrumenti, zināšanu novērtēšana. Būtiska loma ir studentu pieredzes kartei, lai nodrošinātu optimālu apmierinātības līmeni visa kursa apguves laikā. Svarīgi nodrošināt labu un sistemātisku pieeju praktisko un pārbaudes darbu organizēšanai.

Daži galvenie pedagoģiskā dizaina aspkti

🧩 Mācību mērķi un sasniedzamie rezultāti
Tiem jābūt skaidri formulētiem, lai students izprastu, kas viņam jāzina un jāspēj pēc kursa pabeigšanas.

🧩 Mācību saturs
Jāveido tā, lai veicinātu mācību mērķu un vēlamo rezultātu sasniegšanu. Jāņem vērā studentu priekšzināšanas. Ja tālmācības kurss tiek veidots globālai mērķauditorijai vai reģionam, kas ietver arī kaimiņvalstis (Latvijas gadījumā Lietuva un Igaunija), svarīgi apdomāt kultūras fonu, lai nodrošinātu atbilstošu mācību vidi. Šeit ietilpst arī ārējie mācību resursi: video, attēli, tīmekļa vietnes, interaktīvi uzdevumi, kas veicina ieinteresētību un mācīties prieku.

🧩 Uzdevumi un aktivitātes
Jāveido interaktīvi, lai nodrošinātu aktīvo mācīšanos. Var iekļaut projektā vai problēmā bāzētu pieeju, diskusijas, sadarbību ar grupu darbiem, retrospekciju, spēles un simulācijas.

🧩 Vērtēšanas sistēma
Jāveido pilnvērtīga un skaidri saprotama vērtēšanas sistēma, kas var veicināt arī studentu motivācijas saglabāšanu vai pat paaugstināšanu.

🧩 Motivācijas un atbalsta sistēma
Pārdomāts mācību noformējums, pieeja uzdevumiem, atgriezeniskā saite par iegūtajiem novērtējumiem un kursa progresu veicina motivāciju un reizē nodrošina atbalstu. Motivācijas veicināšanā var izmantot spēliskošanu.

🧩 Izglītības tehnoloģijas
Jāizmanto mērķtiecīgi, kas palīdz sasniegt mācību mērķi - ja vispār spēj palīdzēt un tās nav iedomas un vai nepietiekami izvērtēts risinājums. Tehnoloģiju izmantošanai nevajadzētu būt kā galvenajam mērķim.

🧩 Efektivitāte
Jādomā, kas ir tie kursa elementi, kā izvērtēšana palīdz noskaidrot kursa efektivitāti - gan zināšanu nodošanas procesā, gan to apguvē.

6.2. Mācību satura izstrādes modeļi

Mācību satura izstrādes modeļi iekļauj vai apvieno pedagoģiskās teorijas un tehnoloģiskās iespējas. Modeļi un to perspektīvas variē, taču caurmērā to vienotais mērķis ir veicināt labāku mācību materiālu struktūru un organizētību, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu mācīšanās pieredzi. Daži populāri modeļi ir ADDIE, SAM, TPACK, "Dick and Carey" modelis, "Kemp" modelis. Izglītības iestāde savā darbā var izmantot vienu vai vairākus modeļus, vai pat to kombinācijas - daļu no viena, daļu no otra. Tas atkarīgas no izvirzītajiem mērķiem un specifiskajiem apstākļiem.

Jebkuru modeli, kas paredzēts mācību materiālu izstrādei, vajadzētu uztvert kā noteiktu vadlīniju kopu. Modeļi ir rūpīgi jāizpēta, jāizzina, lai efektīvi un veiksmīgi izmantotu savām vajadzībām, veidojot jaunu vai uzlabojot jau esošu digitālo mācību līdzekli. Tas attiecas arī uz apskatāmajiem SAMR un TPACK modeļiem. Cilvēkiem, kas to plāno, ir labi jāpārzina šo modeļu priekšrocības un trūkumi, kā arī vajadzīga zināma pieredze vai padziļināta izpratne par to, ko tie spēj sniegt.

6.2.1. SAMR modelis

Apskatot SAMR modeli (6.1. att.) redzamas divas grupas. Pirmā grupa raksturo mācību satura, procesa uzlabošanu, otra – pārveidošanu.

6.1. att. SAMR modelis [adaptēts zīmējums]

Aizstāšana

Aizstāšanu varētu uzskatīt par pašu vienkāršāko soli. Piemēram, esošu darba lapu aizstāšanu ar digitālām versijām. Tas var būt praktiskais darbs, kas iepriekš uz vairākām lappusēm tika drukāts un izdalīts katram studentam. Taču papīra taupības nolūkos nolemts izmantot digitālo versiju. Liels ieguvums ir ērtums precizēt un uzlabot uzdevumus, lai katru gadu no jauna nebūtu jādrukā izdales materiāli.

Tiek mainīta pieeja saturam. Šeit var pieskaitīt jebkāda veida izdales materiālu izveidi un aizvietošanu ar digitālām versijām. Ja izglītības iestādes auditorijas tehniskais nodrošinājums atļauj, var ierakstīt klātienes nodarbību. Attālinātā variantā var veikt videokonferences ierakstu un to padarīt pieejamu vēlākai apskatīšanai. Var veidot arī atsevišķus mācību video. Respektīvi, klātienes formas nodarbības aizstāšana (vai papildināšana) ar video ierakstiem.

Paplašināšana

Ar paplašināšanu jāsaprot papildu funkcionālās iespējas, ko spēj nodrošināt izglītības tehnoloģija. Attēlus, shēmas, diagrammas un cita paveida zīmējumus var paplašināt ar interaktīviem elementiem. Tas nozīmē, ka attēlam var pievienot interaktīvu slāni ar informatīviem punktiem. Angļu valodā to sauc par "image hotspots", uz kā uzspiežot, atveras papildu lodziņš. Tajā var būt paskaidrojums teksta veidā vai kombinācijā ar attēlu, hipersaite uz kādu ārēju resursu, iegults (embedded) video (piemēram, no platformas YouTube), kā arī jautājumi ar atbilžu variantiem. Šādus interaktīvus attēlus var izveidot un bagātināt ar H5P palīdzību. Piemēram, ērti izmantot literatūrā grāmatas analīzei, vēsturē notikumu apskatei un ģeogrāfijā valstu iepazīšanā. Iespējas ir daudzpusīgas. Tikai pasniedzējam tās jāprot saskatīt – ar vai bez izglītības metodiķa palīdzību.

Piemēram, ja agrāk jautājumi studentu uztveres un izpratnes pārbaudei vienkārši tika ievietoti prezentācijas slaidos, tad aizstājošā tehnoloģija var būt tāds EdTech rīks, kas dod iespēju katram jautājumam uzstādīt laika limitu, pareizo atbildes variantu, un noslēgumā apkopot atbilžu rezultātus. Tādējādi tiek sniegta atgriezeniskā saite visiem studentiem, kas piedalījās nodarbībā. Iespējams izmantot “Kahoot!”, “Poll Everywhere”, “Mentimeter”, “Slido” u.c. Katram rīkam ir savs funkciju klāsts, ko iespējams izmantot bez maksas vai par masku. Taču ir arī daudzi citi risinājumi, ko var atrast tīmeklī.

Modifikācija

Šajā posmā var izteikti domāt par satura analīzi un novērtējumu. Ja interaktīvā attēla izveide ir bāzes satura pasniegšana ar jaunu informācijas nodošanas (pārneses) formu, tādējādi sniedzot papildu funkcionalitāti un fokusa punktus tā apguvei, tad uzdevumu modifikācija veicina iepriekš nebijušu pievienotās vērtības radīšanu sadarbības un kopdarba virzienā.

Par piemēru atkal tiks apskatīts interaktīvs attēls. Var iedomāties situāciju, ka literatūrā tiek izvērtēta grāmata. Grāmatas izvērtējumā iekļaujas stāsta sižeta līnija, galveno varoņu savstarpējās attiecības, notikuma vietas, laikmeta raksturojums un citi saistoši procesi, kā arī autora dzīves gājums, kas pamudinājis sarakstīt konkrēto daiļdarbu. Iespējams, varoņu psiholoģiskā portreta raksturojums ar kādu reālās dzīves atgadījumu. EdTech rīkam nodrošinot sadarbības un kopdarba funkcionalitāti, apmācāmos var sadalīt grupās, kur katrs tās loceklis var izvēlēties pētāmās informācijas kopu, ko atbilstoši iekļaut interaktīvajā attēlā.

Līdzīgi var raksturot sadarbības iespējas ģeogrāfijā, izmantojot digitālās kartes. Pētot konkrētu valsti vai reģionu, uzdevumu var sadalīt daļās. Ar EdTech rīka palīdzību informāciju var sasaistīt ar digitālo karti. Piemēram, viens grupas dalībnieks koncentrējas uz resursiem, cits uz tirdzniecības iespējām, vēl cits un dabas apstākļiem u. tml. Šāda sadarbība veicina ļoti aktīvu mācīšanos. Varam pieskaitīt arī dažāda veida simulācijas dabaszinātnēs: matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, kosmoloģijā utt.

Jaunināšana

Šis solis saistās ar novērtējumu un radīšanu. Būtiski paskatīties studenta centrētā pieejā, kur EdTech rīki izglītojamajiem (studentiem) ļauj veidot uzdevumus, kas būtiski ietekmē informācijas apguves procesu. Tad students var tieši vai netieši ietekmēt nodarbības virzību, kas saskan ar LIKTA vadlīnijās aprakstīto trešo interaktivitātes līmeni (sk. 7.1. nodaļu).

6.2.2. TPACK modelis

TPACK modelis (6.2 att.) balstās ASV izglītības psihologa Lī Šulmana (Lee S. Shulman) idejā (publikācija 1986. gadā, Stenforda universitāte) par to, ka pasniedzēja mācību satura un pedagoģiskās zināšanas ir viens veselums, viens sakausējums, kas akumulējas zināšanās par to, kā konkrētu saturu iemācīt otram (skolēniem, studentiem). To sauc par PCK jeb "Pedagogical Content Knowledge."

6.2. att. TPACK modelis [adaptēts zīmējums].

Šulmans liek uzsvaru uz mācību procesa vadību un tā organizēšanas pamatprincipiem, zināšanām par izglītojamo īpatnībām (kā saturu pasniegt apmācāmajiem ar dažādām priekšzināšanām), izglītības kontekstu (darbs individuāli, grupā, klasē/auditorijā kopumā), izglītības mērķiem un vērtībām, mācību saturu (programmas), kā arī zināšanām par materiāliem un instrumentiem, ko izmantot satura pārnesei ar mērķi to iemācīt otram.

Šo nostādņu kopums arī atšķir, piemēram, fizikas skolotāju no fizikas eksperta. Jo ekspertam var būt izcilas zināšanas un sasniegumi fizikā, bet viņš var nebūt prasmīgs, lai fiziku mācītu izglītības iestādes audzēkņiem. Atšķirība varētu būt īpaši specializētas mērķauditorijas gadījumā. Šeit arī veidojas atšķirības starp zinātniekiem un pētniekiem, kas ir lieliski jomas eksperti. Jautājums - vai viņiem ir pedagoģiskās prasmes un saistošās zināšanas, lai savu ekspertīzi efektīvi pārvērstu mācību procesā?

Šulmaņa PCK konceptu papildina saikne ar tehnoloģisko pienesumu (sk. 6.2. att.). Tas apskatīts dažādu autoru darbos (piemēram, Matthew J. Koehler, Punya Mishra: Mičiganas universitāte). Līdzīgi, kā pasniedzējam jābūt pedagoģiskajām zināšanām, lai saturu iemācītu otram, tā arī jābūt pedagoģiskajai pratībai, lai šo tehnoloģiju izmantotu efektīvi un jēgpilni satura pasniegšanai. Līdz ar jaunu izglītības tehnoloģiju radīšanu un ienākšanu tirgū, kā arī esošo tehnoloģiju transformāciju, pasniedzēju digitālajai pratībai ir būtiska nozīme. Par pasniedzēju pedagoģisko kompetenci digitālajos jautājumos stāsta arī Latvijas universitātes profesore Linda Daniela.

TPACK modeļa slāņi ir sasaistāmi ar SAMR modeļa četriem blokiem. Jo TPACK iekļautās norādes par spēju iemācīt saturu citiem, zināšanas par mācību saturu integrēšanu EdTech rīkos, kā arī pielietot (pedagoģiskā komponente) šos tehnoloģiskos rīkos satura nodošanai (atgriezeniskā saite), korelē ar SAMR bloku elementiem: aizstāšana, paplašināšana, modifikācija, jaunināšana.

6.3. Mācību satura nodarbības struktūra

Tālmācības kursa tēmu un nodarbību struktūra nosaka, kā tiek organizēts un pasniegts mācību saturs, uzdevumi, dažādas aktivitātes. Labi izveidota struktūra izglītojamajiem palīdz vieglāk orientēties kursa mācību materiālos, ātri atrast vajadzīgo. Veicina izpratni par mācību mērķu sasniegšanu un palielina motivāciju.

6.2. att. Piemērs tālmācības studiju kursa nodarbības struktūrai.

Atkarībā no mācību mērķiem, pedagoģiskās pieejas un kurs satura specifikas dažādu elementu secība un akcenti var atšķirties. Piemēram, kurss apgūstams tikai un vienīgi lineāri, kur katras nākošās nodarbības saturs turpina iepriekšējo. Vai arī pēc izvēles, kur katra nodarbība ir kā atsevišķs bloks. Citkārt pieeja var būt spirālveida, kur mācību saturs tiek atkārtos un pārstāstīts no dažādiem skatpunktiem. Tas daļēji atbalst šim informācijas resursam, kur dažādās tēmas ir vairākas līdzības pazīmes.

Tālmācības kursā ir svarīgas šādas (bet ne tikai) komponentes:

🧩 Ievads
Ietver kursa aprakstu un galvenos mērķis. Var iekļaut iepazīšanās video vai prezentāciju. Var papildināt ar informāciju par pasniedzēju sazināšanās veidiem. Jāpiebilst, ka dažādās MOOC kursu platformās informācija par pasniedzēju norādīta dažādas tīmekļa lapas vietās - augšā, apakšā, sāna joslā. Dažviet uzspiežot uz pasniedzēja profila ikonas atveras jauna lapa.

🧩 Mācību mērķi
Var būt viens vai vairāki mērķi. Piemēram, galvenais mērķis un vairāki apakšmērķi. Tie norāda virzienu, uz ko tiekties, un ko izglītojamajiem vajadzētu zināt un spēt darīt pēc nodarbības beigām. Kā iegūtās zināšanas un prasmes turpmāk pielietot kursā.

🧩 Satura prezentēšana un praktiskās aktivitātes
Attiecas uz mācību materiāliem, kas var būt teksts, attēli, diagrammas, prezentācijas, video. To var papildināt ar interaktīviem elementiem, kas mācību saturu padara atraktīvāku. Saturu var pasniegt, izmantojot diskusijas, sadarbības aktivitātes, piemēram, grupu projektus. Var apsvērt spēliskošanu, simulācijas, tiešsaistes seminārus konferences. Tādējādi iespējams nodrošināt daudzveidīgu pieeju un vingrinājumus zināšanu apguvei un nostiprināšanai.

🧩 Vērtēšana un atgriezeniskā saite
Vērtēšanu veic ar testiem, pārbaudes darbiem, eksāmenu. Vērtēšanu var veikt ar novērojumiem izglītojamos iesaistot diskusijās, projektos. Viņi var sniegt arī pašnovērtējuma ziņojumu. Svarīgi norādīt informāciju, kā izglītojamie var saņemt atsauksmes no pasniedzēja par savu paveikto darbu. Būtiska ir arī refleksija, veicinot studentus padomāt par savu mācīšanās pieeju un kopējo procesu. Tam var izmantot veidlapas, kontrollapas. Izglītojamo pašnovērtēšanai var izmantot arī īpašas dienasgrāmatas, kur veikt ierakstus par sasniegumiem un izaicinājumiem.

🧩 Resursi un atbalsts
Ietver papildu lasāmvielu, hipersaites uz ārējiem mācību resursiem, piemēram, atvērtajiem izglītības resursiem (OEC). Būtiski iekļaut informāciju par tehnisko atbalstu un kontaktiem pie kā vērsties attiecīgās problēmsituācijās.

🧩 Pārskats un kopsavilkums
Nodarbības beigās ir svarīgi pievienot kopsavilkumu, kas akcentā galvenās atziņas, ko paturēt prātā.

7. Tālmācības kursa satura veidošana

Turpināt uz sadaļu
"7.1. Aktīvs un pasīvs mācību saturs".
Satura rādītājs labajā pusē.

7.1. Aktīvs un pasīvs mācību saturs

Aktīvs un pasīvs mācību saturs ir divas atšķirīgas pieejas. Vienkāršāks veids ir pasīvs mācību saturs, jo tā izveidē jāvelta mazāk laika un pūļu, bet tas var būtiski ietekmēt izglītojamo sniegumu. Šāds mācību saturs var nebūt aicinošs un mācīšanās pieredze var nebūt atraktīva. Savukārt aktīvs mācību saturs bagātina mācīšanās pieredzi un veicina visu iesaistīto pušu regulāru mijiedarbību. Priekšrocības ir abām pieejām, jo pasīvs saturs nodrošina pamatinformāciju un struktūru, savukārt aktīvs saturs veicina šo dziļo iesaistīšanos. Atkarībā no kursa mērķiem dominē viena vai otra pieeja, vai arī tās tiek balansētas. Situācijas ir dažādas. Skaidri jāapzinās priekšrocības un vajadzības.

Pirms vairākiem gadiem LIKTA izstrādāja ieteikumus digitālo mācību līdzekļu un resursu izstrādei un novērtēšanai. Tajā izdalītas trīs grupas: 1) DML bez interaktivitātes vai ar vāju interaktivitāti; 2) DML ar ierobežotas iesaistes interaktivitāti; 3) DML ar iesaistošu interaktivitāti.

7.1. att. Interaktivitātes līmeņi [autora zīmējums].

Pasīvais tālmācības kursa saturs

Ja mācību saturs ir pasīvs, izglītojamie atrodas vērotāju lomā. Informācija galvenokārt tiek uztverta lasot tekstu vai skatoties video. Varētu šķist, ka mācību video skatīšanās ir atraktīvāka aktivitāte par teksta lasīšanu, jo tam ir lielāka dinamika. Taču izglītojamo loma nemainās - viņi paliek lasītāji un skatītāji. Nav aktīva iesaiste un mijiedarbe nodarbības laikā, lai veicinātu sadarbības prasmes un kritisko domāšanu.

Visbiežāk pasīvs mācību saturs tiek pasniegts lineāri, tajā nav izteiktas elastības. Tas nesniedz sadarbības iespējas ar citiem izglītojamajiem un pasniedzēju. Materiāli parasti ir sagatavoti kā PDF tipa faili, prezentācijas, video lekcijas, audi ieraksti un tml. Pēc nodarbības vai moduļa var būt dažādi testi, kas paredzēti faktaloģisku zināšanu pārbaudei.

Aktīvs tālmācības kursa saturs

Ja mācību saturs ir aktīvs, izglītojamie atrodas aktīvu darītāju un domātāju lomā. Saturs ir vērsts uz praktisko uzdevumu un dažādu vingrinājumu veikšanu, piemēram, grupu un projektu darbu, kas pieprasa informācijas meklēšanu, analizēšanu, noformēšanu, apkopošanu, prezentēšanu, spēju atbildēt uz jautājumiem un iesaisti diskusijā. Mācību saturs ir izstrādāts tā, lai atraktīvā veidā aicinātu mijiedarboties ar materiāliem, izmantot mūsdienīgus izglītības tehnoloģiju rīkus, kas pilnveido uzdevumu izpildīšanu (no dažādiem skatpunktiem), izmantot arī LMS platformu sniegtās iespējas.

Aktīvs mācību saturs var tikt pasniegts gan lineāri, gan dinamiski - ar dažādām pārējām saturā. Lielisks piemērs ir prezentācija ar zarošanos. Tajā var tikt apskatīta kāda problēmsituācija. Atkarībā no izvēlēs konkrētā jautājumā, izglītojamais tiek novirzīts pa mācību ceļu A, B vai C. Atkarībā no turpmākajām izvēlēm tiek sasniegts risinājums, vai arī no izvēlētā ceļa jāatgriežas atpakaļ, jo tas tomēr nesniedza pareizo atbildi un/vai risinājumu. Aktīvs mācību saturs sniedz atgriezenisko saiti par izglītojamā progresu. Vislabākajā gadījumā tas notiek jau mācību procesa laikā (nodarbībā).

Mācību materiāliem tiek pievienota interaktivitāte. Parasts attēls kļūst par attēlu ar "karstajiem punktiem" (image hotspots), radot karti. Tie var novirzīt uz konkrētiem informācijas avotiem, aktivitātēm, diskusiju forumiem un tml. Video tiek pievienoti pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi. Piemēram, ir pareizi jāatbild uz iekļauto jautājumu, lai varētu turpināt skatīties video. Ja atbilde nav pareiza, video fragments jānoskatās vēlreiz. Pēc video noskatīšanās, izglītojamie var tikt aicināti izpildīt kādu uzdevumu vai izteikt viedokli, lai pēc tam iesaistītos diskusijā, vai arī paši radītu saistošu uzdevumu citiem izglītojamiem.

Unikāla pazīmē ir satura spēja pielāgoties izglītojamā vajadzībām. Piemēram, mācību saturam ir bāzes līmenis, kas pēc kursa pabeigšanas būtu jāzina visiem. Taču izglītojamo zināšanu un prasmju līmeņi atšķiras. Adaptīva satura gadījumā būs iestrādāti mehānismi: 1) zinošākajiem un prasmīgākajiem dod iespēju pildīt sarežģītākus uzdevumus, tādējādi pārsniedzot kursu bāzes zināšanu līmeni; 2) ne tik zinošiem un prasmīgiem dod iespēju pildīt mazāk sarežģītākus uzdevumus, lai viņus pietuvinātu tieši bāzes līmenim. Kādam tas var būt liels atbalsts, un kursa vidusdaļā vai noslēgumā gūst tik lielus panākumus, ka arī ir gatavs pildīt sarežģītāku uzdevumu.

7.2. Digitālu mācību līdzekļu veidošana

Ir jārada tādi mācību līdzekļi, kas izglītojamajiem palīdz sasniegt mācību mērķus. Kā jau iepriekš tika teikts, tie var būt gan pasīvi, gan adaptīvi, lai no abām pieejamām apvienotu labāko. Tiem ir jābūt atraktīviem un efektīviem, lai nodrošinātu teicamu mācīšanās pieredzi. Laba mācību vide un attīstīti mācību līdzekļi uzlabo mācīšanos procesu. Tas veicina iejušanos tēmā un uzdevumos. Izcilā gadījumā mācību līdzekļi nodrošina arī personisku pieeju/sajūtu. Kopumā augstas kvalitātes digitālo mācību līdzekļu radīšanā ir jāņem vērā studentu vajadzības, pedagoģiskās metodes un tehnoloģiskās iespējas.

Digitālo mācību līdzekļu veidošanas procesā jānosaka mērķis, ko grib sasniegt ar konkrēto digitālo līdzekli. Veidi var būt dažādi: digitālās grāmatas (e-grāmatas), video lekcijas, interaktīvi attēli, video un prezentācijas, viktorīnas, spēles un simulācijas. Katram veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc svarīgi izvēlēties atbilstošāko atkarībā no mērķa. Saturu jāveido pasniedzējam, kas pārzina studiju kursa tēmas, kopā ar tālmācības metodiķi. Pēc vajadzības var pieaicināt izglītības dizainerus un jomas ekspertus. Dažkārt var izmantot jau esošus digitālos mācību līdzekļus, piemēram, piemērojot licenci CC BY-SA 4.0.

Ļoti būtiska nozīme ir mācību līdzekļu noformējumam (dizainam) - tiem ir jābūt estētiskiem un atraktīviem. Tas ietver teksta formatējumu, dažādus vizuālos elementus un animācijas, kas izceļ domas, faktus un konceptus. Ja tā ir LMS platforma, mājas lapa vai mobilā lietotne, jābūt labai lietotāja saskarnei, lai pārvietošanās būtu intuitīva.

Pirms mācību līdzekļā publiskošanas tas ir jāpārskata. Ja iespējams, to der pārbaudīt ar testa grupu, lai pārliecinātos par kvalitāti un funkcionalitāti. Atkarībā no informācijas un tendenču izmaiņas ātruma nozarē, kā arī izglītojamo atgriezeniskās saites, jānodrošina mācību līdzekļa atjauninājumi un uzlabojumi - gan saturiski, gan tehnoloģiski.

8. Tālmācības kursa video veidošana

Tālmācību studiju kursos mācību video ir viens no populārākajiem un efektīvākajām mācību līdzekļiem. Neatkarīgi no tā, ka bieži viens tas pieskaitāms pie pasīva mācību satura. Mācību video efektivitāti izšķir pieeja tā izmantošanā. Pareizi izveidots mācību video par attiecīgu tēmu nodrošina patīkamo skatīšanos un iejušanos saturā.

Informācija

Labās prakses principus par mācību video "No idejas līdz publicēšanai" skatīt vadlīnijās par MOOC kursu ...📌

8.1. vid. Ievadsituācija un iepazīšanās: ar iekļautu H5P pašpārbaudes jautājumu.

Turpināt uz sadaļu
"8.1. Mācību video veidošana".
Satura rādītājs labajā pusē.

8.1. Mācību video veidošana

Mācību video jābūt kodolīgam, lai efektīvi nodotu vēstījumu. Zināšanas, faktus un konceptus var pasniegt ar izkliedējošu elementu starpniecību. Video jābūt skaidrai struktūrai. Viennozīmīgi jābūt teicamai audio kvalitātei. Svarīga ir arī video kvalitāte, bet slikta audio kvalitāte sabojā visu video neatkarīgi no grafiskajiem elementiem un animācijām.

8.1. att. Piemērs ar elementiem mācību video izstrādes procesā (VFS - video filmēšanas studija).

Rūpīgī jādomā par mērķu noteikšanu, scenārija izveidi, tehniskajiem sagatavošanās darbiem, video filmēšanu, rediģēšanu, interaktivitātes un subtitru pievienošanu, pārskatīšanu kopā ar testu grupu un atgriezeniski saiti, kā arī iekļaušanu mācību platformā (LMS).

Filmēšana

Jādomā par scenārija atspoguļošanu filmēšanas procesā. Jāpārzina tehnikas iespējas un filmēšanas vieta. Ventspils Augstskolas gadījumā tas ir video studijas aprīkojums - tā priekšrocības un ierobežojumi. Būtiska nozīme ir kadra kompozīcijai, jo labs kadrējums nodrošina estētisko baudījumu, kā arī apliecina profesionālu pieeju video veidošanā.

Kadra kompozīcija ietver arī stāstīja mijiedarbību ar skatītāju - aizslēgtas vai atvērtas pozas, žestus, kā arī acu skatienu. Piemēram, runāt kameras virzienā, lai izglītojamajiem sniegtu sajūtu, ka ar viņiem sarunājas, ka stāsta tieši viņiem. Var izmantot vairākas kameras, tādjēādi pārslēdzoties starp dažādiem skata leņķiem un sniedzot lielāku video dinamiku, protams, ja tas ir vajadzīgs un palīdz sasniegt video mērķi. Svarīgi parbaudīt vai ir nofilmētas visas ainas. Vēlams veidot failu rezerves kopijas.

Montāža un pēcapstrāde

Montāža un pēcapstrāde ir svarīgs solis, lai no RAW video materiāliem radītu kvalitatīvu mācību video. Šajā posmā veic lieko fragmentu un skaņu ("am", "em", "um") izgriešanu, pievieno pārejas un grafisko noformējumu (tai skaitā attēlus, infografikas, diagrammas, slaidus), kā arī uznirstošos lodziņus faktu, konceptu un domu paspilgtināšanai.

Pēc vajadzības koriģē audio celiņus, samazinot trokšņus un pieregulējot audio līmeņus, pievieno pavadošo mūziku. Fona mūzika runas laikā vienmēr nav vajadzīga, bet ir vēlama vismaz ievadā un nobeigumā ("intro" un "outro"). Dažkārt pievieno subtitrus gan runātāja, gan citā valodā. Piemēram, atkarībā no akcenta, video angļu valodā (vai citā) var nebūt tik viegli saprast, tad subtitri ir ļoti noderīgi.

8.2. att. (a) Piemērs: mācību video ievada izveide (DaVinci Resolve).

8.2. (b) att. Piemērs: mācību video ievada izveide (DaVinci Resolve).

8.2. att. (c) Piemērs: mācību video ievada izveide (DaVinci Resolve)

8.2. att. (d) Piemērs: mācību video ievada izveide (DaVinci Resolve)

8.2. Kāpēc veidot mācību video?

8.2.1. Ievadsituācija un iepazīšanās

📚 Uzzini turpinājumu mācību video materiālā.
Šīs nodarbības nosaukums ir "Kāpēc veidot mācību video?", kā mērķis ir sniegt pārskatu par mācību video veidošanas aktualitāti un labās prakses principiem. Tādējādi nodrošinot metodiskās vadlīnijas Ventspils Augstskolas akadēmiskajam personālam, lai veidotu un attīstītu kopīgu un līdzvērtīgu izpratni, ilgtermiņā domājot par augstvērtīgas kvalitātes mācību video materiālu radīšanu. Mūsu esošajiem un topošajiem studentiem. Īsā atbilde uz jautājuma vārdu "kāpēc" ir, - ja tiek saskatīts racionāls iemesls esoša studiju kursa satura pievienotās vērtības palielināšanai, kas dotu papildus impulsu mācību mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai. Kā arī tālmācības virziena attīstības sekmēšanai e-studiju vidē.

8.2. vid. Ievadsituācija un iepazīšanās.

8.2.2. Aktualitāte un vēstures skatpunkts

📚 Uzzini turpinājumu mācību video materiālā.
Kā mums visiem zināms, izglītojoši mācību video materiāli pastāv apmēram tik ilgi, cik pieejama šāda vide. Vismaz 100 gadus, kas cauri desmitgadēm ietērpti izstrādes pieredzē un virzītā profesionālismā, atbilstoši laika posma tehnoloģiskajām iespējām, izplatīšanas kanāliem, izglītības tendencēm un nozares pētījumiem. Kognitīvās slodzes un mācīšanās teorija izvirza svarīgu jēdzienu. Angļu valodā instructional design, kas vēsta par efektīvu mācību materiālu, tai skaitā video, veidošanu. Bet šo aizraujošo īpašību kopu apskatīsim šīs tēmas apakšsadaļā "Kāds ir labs mācību video". Pirms tam palūkosimies mirkli atpakaļ.

8.3. vid. Aktualitāte un vēstures skatpunkts.

8.2.3. Priekšrocības, ieguvumi un tendences

📚 Uzzini turpinājumu mācību video materiālā.
Mācību video veidošanas priekšrocības ir iespējams dalīt grupās. Un starp dažādiem stāstītājiem grupu dalījums var būt atšķirīgs. No sava skatpunkta izdalīšu divas grupas: izglītības iestādes un individuāla cilvēka priekšrocības.

8.4. vid. Priekšrocības, ieguvumi un tendences.

8.2.4. Priekšrocības, ieguvumi un tendences (turpinājums)

📚 Uzzini turpinājumu mācību video materiālā.
Pāriesim pie otras grupas: cilvēka kā indivīda priekšrocības. Ja mācību video veido pats pasniedzējs, tad: 1) var veidot savus individuālos kursus, izglītot citus par noderīgām un vajadzīgām prasmēm, tādējādi attīstot tiešsaistes kursu izraudzītai mērķauditorijai; 2) var pilnveidot stāstīšanas prasmes (ang. story telling); Ko pats turpinu attīstīt šobrīd. Šeit un tagad; 3) var apgūt video rediģēšanas prasmes; Arī šeit un tagad.

8.5. vid. Priekšrocības, ieguvumi un tendences (turpinājums).

8.2.5. Laba mācību video raksturojums

📚 Uzzini turpinājumu mācību video materiālā.
Kā Tev šķiet: "Kāds ir labs mācību video"? Pirms mēs turpinām apskatīt laba mācību video raksturojošo īpašību kopu, mums ir jāpieskaras kognitīvajai zinātnei. Kognitīvā zinātne ir pētījusi un turpina pētīt cilvēku spējas mācīties un iemācīties no dažāda veida mācību materiāliem. Tai skaitā no rakstveida lasāmvielas un audio vizuāla satura, kas tātad atbilst mācību video. Bet jebkurā gadījumā tas ir saistīts ar katra indivīda kognitīvajām slodzēm spējām. Mēs katrs esam tik dažādi un atšķiras arī informācijas uztveršana, caur apstrādi darba atmiņā nonākot saglabāšanai ilgtermiņa atmiņā.

8.6. vid. Laba mācību video raksturojums.

Vietne:	Moodle Ventspils Augstskola
Kurss:	Mūsdienīga tālmācības kursa veidošana
Grāmata:	Metodika (vadlīnijas) \| Digitālā mācību grāmata

Drukājis:	Vieslietotājs
Datums:	ceturtdiena, 2024. gada 12. decembris, 01:49