1. Tālmācība un attīstības tendences

1.2. Tālmācības raksturojums un nozīme mūsdienu izglītībā

Tālmācību raksturo (1.1. att.) trīs galvenie elementi: pašvadīta mācīšanās, īpaši strukturēti mācību materiāli, kā arī dažādi tehniskie un elektroniskie saziņas līdzekļi. Tālmācības un klātienes izglītības ieguves formām ir vairāki saskares punkti, bet kopumā tālmācībā izmantojamo mācību materiālu izstrādei vajadzīga rūpīga plānošana. Tādējādi bieži vien jāpiesaista cilvēku laika un arī finanšu resursi atalgojuma nodrošināšanai.

1.3. att. Tālmācības galvenie elementi [avots: autora zīmējums].

Pašvadīta mācīšanās balstās personas motīvācijā, jo šis mācīšanās ceļš notiek asinhroni un tajā gūtā pieredze ir individuāla. Taču iespējams mācīties sev ērtā vietā, laikā un piemērotā tempā, kas izriet no kognitīvās slodzes spējām. Tālmācību un klātieni atšķir arī mērķgrupas. Jo tālmācība ir piemērota motivētiem cilvēkiem, kas vēlas mācīties, bet nevar būt AII. Dažkārt tālmācībā var iesaistīt arī sinhronos elementus. Piemēram, nodarbība ar videokonferences starpniecību kopā ar citiem kursa biedriem, ar iespēju pasniedzējam uzdodot arī jautājumus. To var nosaukt par hibrīdo tālmācību, bet pamatā tālmācība ir orientēta uz asinhronu mācīšanās, kas ir tās īstenošanas viens no pamatprincipiem.
Pašvadīta un individuāla macīšanās šodienas apstākļos arī ir lielākā atšķirība starp tālmācības un klātienes studiju programmām. Jo attīstoties informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT), tiek īstenota digitālā transformācija. Rezultātā arī klātienes mācību materiāli iegūstot digitālu formu, bet tie atšķiras no tālmācības materiāliem.
Līdz ar to īpaši strukturētiem mācību materiāliem jābūt izstrādātiem ļoti kvalitatīvi un tadā veidā, lai pēc iespējas labāk atbalstītu un palīdzētu virzīties pa pašvadītās mācīšanās ceļu, jo tiem lielā mērā jāaizstāj pasniedzēja fiziskās klātbūtnes neesamība. Taču atbalsta funkcija no pedagoga joprojām ir vajadzīga, tikai citā izpildījumā, kam piemīt konsultatīvs raksturs. Šajā desmitgadē to varētu jau aizstāt AI risinājumi. Šādu pieeju jau ir uzsāki “Khan Academy”, ieviešot “Khanmigo ”.

1.4. (a) att. Ekrānizgriezums no Khanmigo mājas lapas [avots: KhanAcademy].

1.4. (b) att. Ekrānizgriezums no Khanmigo mājas lapas [avots: KhanAcademy].

Tādējādi saglabājot studenta motivāciju turpināt apgūt kursu un ar labu sasniegumu nokārtot gala pārbaudījumu. Tas nozīmē kombinēt dažādus mācību materiālus tā, lai tie spētu nodrošināt aktīvu mācīšanos un lai izvairītos no pasīvas informācijas uztvēršanas. Visa pamatā ir augstvērtīgs mācību saturs. Izmantojot izglītības tehnoloģijas (ang. EdTech), kas ir dažādas ierīces un digītālie rīki, jāveido interaktīvi mācību līdzekļi. To interaktivitātes pakāpes aprakstītas Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) 2015. gadā izveidotajā pārskatā par ieteikumiem digitālo mācību līdzekļu (DML) un resursu izstrādei un novērtēšanai.
Lai tālmācības procesu varētu īstenot, ir vajadzīga mācību vadības sistēma (ang. learning management system jeb LMS), piemēram, Moodle. Tai jābūt viegli lietojamai un mūsdienīgai. Jānodrošina dažādas funkcijas, kas atbalsta ērtu lietotāju profilu pārvaldību, satura veidošanu, ievietošanu, pārskatīšanu un piekļūšanu, kā arī foruma, tērzēšanas un tiešsaistes videokonferences iespējas, un vērtējuma grāmatas funkcionalitāti. Citkārt LMS viena no priekšrocībām var būt spēļošanas (ang. gamification) elementu integrācija, kas var veicināt vai atjaunot studentu motivāciju mācīties.

1. Tas ir AI balstīts tērzēšanas robots, kas pilda pasniedzēja lomu izglītojamajiem un aisstenta lomu pedagogiem. Tas ir veidots tā, lai spētu palīdzēt mācīties un rast atbildes, bez tiešas priekšā teikšanas. Pieejams: https://www.khanacademy.org/khan-labs
2. Citas LMS: Canvas, Blackboard