Ķēžu teorija III

(Circuit theory III)

Autori

Māris Ēlerts; Inna Nasira

Pārbaudes forma

Eksāmens

Kredītpunkti (ECTS kredītpunkti)

2 KP (3 EKP)

Priekšnosacījumi kursa uzsākšanai

Zināšanas augstākajā matemātikā (funkciju atvasināšana, diferenciālvienādojumi), fizikā (elektromagnētisms), informātikā vidusskolas vispārizglītojošās programmas līmenī. Apgūtas zināšanas studiju kursos Ķēžu teorija I un Ķēžu teorija II.

Studiju kursa grupa

Obligātā daļa

Studiju kursa mērķis

Sniegt priekšstatu par elektriskajiem procesiem, kuri noris elektrisko ķēžu elementos un elektriskajās sistēmās, veidot zināšanu bāzi par nozares pamatjēdzieniem un likumiem, sekmēt izpratni par elektriskajiem procesiem pielietojot matemātiskās un grafiskās metodes, kā arī radot dažādu procesu modeļus un pārbaudot to darbību praksē. Studiju priekšmeta uzdevums ir iemācīt studentus veikt elektrisko ķēžu teorētisko analīzi un eksperimentālos pētījumus.

Studiju rezultāti

Studentiem jāiegūst zināšanas par pārejas procesiem lineārās elektriskajās ķēdēs un to aprēķina metodēm, stacionāriem un pārejas procesiem un to aprēķinu metodēm, pārvades līnijām ar izkliedētiem parametriem, nelineārām ķēdēm, to īpašībām un aprēķina metodēm. Studentiem jāapgūst prasme analizēt elektriskajās ķēdes notiekošos procesus, novērtēt rezultātus un veikt secinājumus. Prasme praksē pielietot un pārbaudīt teorētiskās sakarības.

                                                       Studējošo patstāvīgā darba organizācijas veids

Studiju process iekļauj četras daļas - lekcijas, kontroldarbus, laboratorijas darbus un mājas darbus. Lekcijās tiek aplūkoti elektrotehnikas teorētiskie pamati, galvenie likumi un pamatjēdzieni. Iegūtās zināšanas tiek nostiprinātas, risinot mājas darbu uzdevumus. Laboratorijā studenti izstrādā praktiskos darbus, apstrādā un analizē iegūtos rezultātus. Kontroldarbi paredz patstāvīgu tipveida uzdevumu (pārejas procesu aprēķins) risināšanu, kas sekmē materiāla apguvi un ļauj novērtēt iegūto zināšanu līmeni.

Studiju rezultātu vērtēšana          

Izstrādāti un aizstāvēti visi laboratorijas   darbi un mājas darbi (15 %). Vērtējumi kontroldarbos (35 %). Eksāmens (50 %). Vērtējumu 5 % robežās var ietekmēt tas, vai students regulāri apmeklēja lekcijas un vai aktīvi līdzdarbojās praktisko un teorētisko uzdevumu risināšanā nodarbībās.

Piezīme: Students var būt pielaists pie eksāmena rakstīšanas tikai gadījumā, ja ir sekmīgi izpildīti un aizstāvēti visi mājas darbi un laboratorijas darbi. Ja semestra laikā izpildītie darbi ir sekmīgi, un visi vērtējumi ir robežās no 6 līdz 10,   tad students var pretendēt uz automātisku vērtējumu semestra beigās.

Studiju kursa saturs

- lekciju stundas/praktisko nodarbību stundas

    1.Nesavstarpīgie elektroniskie elementi linearizējamā režīmā - 2/2

    2.Pārejas procesi elektriskajās ķēdēs - 6/6

    3.Ķēdes ar izkliedētiem parametriem - 4/4

    4.Nelineāras elektriskās ķēdes - 4/4

 

Pamatliteratūra

1. Introduction to electric circuits. 9th edition. International student version.  Richard C. Dorf, James A. Svoboda; John Wiley & Sons, Inc.; 872. lpp.; 2014

2Electronics: Circuits, Amplifiers and Gates. Second Edition. David Vernon; CRC Press, Taylor & Francis Group; 352 lpp.; 2006

3. Teach Yourself Electricity and Electronics. Fourth Edition. Stan Gibilisco; 699 lpp.

Papildliteratūra

1. Elektrotehnikas teorētiskie pamati: stacionāri procesi lineārās ķēdēs. Jānis Briedis, Ivars Dūmiņš, Uldis Lasis, Uldis Ratnieks, Kārlis Tabaks; Zvaigzne ABC, Rīga; 301 lpp.; 1999

2. Elektrotehnikas teorētiskie pamati: pārejas procesi, garās līnijas un nelineārās ķēdēs. K. Tabaka red.; Zvaigzne ABC, Rīga; 354 lpp.; 1989

3. Elektromagnētiskie pārejas procesi elektriskās sistēmās. B.Papkovs, I.Zicmane; RTU izdevniecība, Rīga; 306 lpp.; 2007

4. Fundamentals of electric circuits. 5th edition. Charles K. Alexander, Matthew N. O. Sadiku; McGraw-Hill, New York; 994 lpp.; 2013