Metodika (vadlīnijas) | Digitālā mācību grāmata

Aktīvs un pasīvs mācību saturs ir divas atšķirīgas pieejas. Vienkāršāks veids ir pasīvs mācību saturs, jo tā izveidē jāvelta mazāk laika un pūļu, bet tas var būtiski ietekmēt izglītojamo sniegumu. Šāds mācību saturs var nebūt aicinošs un mācīšanās pieredze var nebūt atraktīva. Savukārt aktīvs mācību saturs bagātina mācīšanās pieredzi un veicina visu iesaistīto pušu regulāru mijiedarbību. Priekšrocības ir abām pieejām, jo pasīvs saturs nodrošina pamatinformāciju un struktūru, savukārt aktīvs saturs veicina šo dziļo iesaistīšanos. Atkarībā no kursa mērķiem dominē viena vai otra pieeja, vai arī tās tiek balansētas. Situācijas ir dažādas. Skaidri jāapzinās priekšrocības un vajadzības.

Pirms vairākiem gadiem LIKTA izstrādāja ieteikumus digitālo mācību līdzekļu un resursu izstrādei un novērtēšanai. Tajā izdalītas trīs grupas: 1) DML bez interaktivitātes vai ar vāju interaktivitāti; 2) DML ar ierobežotas iesaistes interaktivitāti; 3) DML ar iesaistošu interaktivitāti.

Ja mācību saturs ir pasīvs, izglītojamie atrodas vērotāju lomā. Informācija galvenokārt tiek uztverta lasot tekstu vai skatoties video. Varētu šķist, ka mācību video skatīšanās ir atraktīvāka aktivitāte par teksta lasīšanu, jo tam ir lielāka dinamika. Taču izglītojamo loma nemainās - viņi paliek lasītāji un skatītāji. Nav aktīva iesaiste un mijiedarbe nodarbības laikā, lai veicinātu sadarbības prasmes un kritisko domāšanu.

Visbiežāk pasīvs mācību saturs tiek pasniegts lineāri, tajā nav izteiktas elastības. Tas nesniedz sadarbības iespējas ar citiem izglītojamajiem un pasniedzēju. Materiāli parasti ir sagatavoti kā PDF tipa faili, prezentācijas, video lekcijas, audi ieraksti un tml. Pēc nodarbības vai moduļa var būt dažādi testi, kas paredzēti faktaloģisku zināšanu pārbaudei.

Ja mācību saturs ir aktīvs, izglītojamie atrodas aktīvu darītāju un domātāju lomā. Saturs ir vērsts uz praktisko uzdevumu un dažādu vingrinājumu veikšanu, piemēram, grupu un projektu darbu, kas pieprasa informācijas meklēšanu, analizēšanu, noformēšanu, apkopošanu, prezentēšanu, spēju atbildēt uz jautājumiem un iesaisti diskusijā. Mācību saturs ir izstrādāts tā, lai atraktīvā veidā aicinātu mijiedarboties ar materiāliem, izmantot mūsdienīgus izglītības tehnoloģiju rīkus, kas pilnveido uzdevumu izpildīšanu (no dažādiem skatpunktiem), izmantot arī LMS platformu sniegtās iespējas.

Aktīvs mācību saturs var tikt pasniegts gan lineāri, gan dinamiski - ar dažādām pārējām saturā. Lielisks piemērs ir prezentācija ar zarošanos. Tajā var tikt apskatīta kāda problēmsituācija. Atkarībā no izvēlēs konkrētā jautājumā, izglītojamais tiek novirzīts pa mācību ceļu A, B vai C. Atkarībā no turpmākajām izvēlēm tiek sasniegts risinājums, vai arī no izvēlētā ceļa jāatgriežas atpakaļ, jo tas tomēr nesniedza pareizo atbildi un/vai risinājumu. Aktīvs mācību saturs sniedz atgriezenisko saiti par izglītojamā progresu. Vislabākajā gadījumā tas notiek jau mācību procesa laikā (nodarbībā).

Mācību materiāliem tiek pievienota interaktivitāte. Parasts attēls kļūst par attēlu ar "karstajiem punktiem" (image hotspots), radot karti. Tie var novirzīt uz konkrētiem informācijas avotiem, aktivitātēm, diskusiju forumiem un tml. Video tiek pievienoti pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi. Piemēram, ir pareizi jāatbild uz iekļauto jautājumu, lai varētu turpināt skatīties video. Ja atbilde nav pareiza, video fragments jānoskatās vēlreiz. Pēc video noskatīšanās, izglītojamie var tikt aicināti izpildīt kādu uzdevumu vai izteikt viedokli, lai pēc tam iesaistītos diskusijā, vai arī paši radītu saistošu uzdevumu citiem izglītojamiem.

Unikāla pazīmē ir satura spēja pielāgoties izglītojamā vajadzībām. Piemēram, mācību saturam ir bāzes līmenis, kas pēc kursa pabeigšanas būtu jāzina visiem. Taču izglītojamo zināšanu un prasmju līmeņi atšķiras. Adaptīva satura gadījumā būs iestrādāti mehānismi: 1) zinošākajiem un prasmīgākajiem dod iespēju pildīt sarežģītākus uzdevumus, tādējādi pārsniedzot kursu bāzes zināšanu līmeni; 2) ne tik zinošiem un prasmīgiem dod iespēju pildīt mazāk sarežģītākus uzdevumus, lai viņus pietuvinātu tieši bāzes līmenim. Kādam tas var būt liels atbalsts, un kursa vidusdaļā vai noslēgumā gūst tik lielus panākumus, ka arī ir gatavs pildīt sarežģītāku uzdevumu.